Eduards Aivars * "Ainava kliedz"
Kapitālisms
Pianistam ir bruka Klavieres uznes viņš viens
Turnīrs vienam cilvēkam
Zemnieki tālumā noskatās tu riņķo ap torni Kā vanags, kā skanīga dziesma, kā vētra Tu riņķo ap Dievu un sauc: ES TEV RAKSTĪJU JAU Tu nedomā norimt Tu nedomā nomirt
Kā simfonija vai sauss vējš, kā līgavainis no tāla ciena Nekaunēdamies vairs no šejieniešiem
Jaunie laiki
Biļešu kontrolieri tagad Ir lielāka auguma.
Scenārijs īsilmai
- Vai tev nav auksti? - un meitene pūlējās pieskarties kosmonautam zemāk par vēderu. - Nezinu. Beidz, - viņš uzvilka skafandru un iekāpa kuģī. Meitene gāja gar žogu un domāja - Mēs vienmēr kādu sūtām kaut kur Kājās viņai bija kristāla kurpītes. Meitene izvilka lūpu zīmuli un uzrakstīja uz sētas Dzimtene, tu esi ragana
*** Pats mazākais klasē piecēlās un Gāja pie apvāršņa - Tur, virs svītras Viņš uzrakstīja Tā vārdu, kas šodien dežūrē Tad viņš nāca visu garo ceļu atpakaļ Kad atgriezās, visi viņu nez kādēļ sauca par Nezināmo kareivi ar Tukšumu pleca vietā | |