Eduards Aivars * "Ainava kliedz"

Kapitālisms

Pianistam ir bruka
Klavieres uznes viņš viens

Turnīrs vienam cilvēkam

Zemnieki tālumā noskatās
tu riņķo ap torni
Kā vanags, kā skanīga dziesma, kā vētra
Tu riņķo ap Dievu un sauc:
ES TEV RAKSTĪJU JAU
Tu nedomā norimt
Tu nedomā nomirt

Kā simfonija vai sauss vējš, kā
līgavainis no tāla ciena
Nekaunēdamies vairs no šejieniešiem

Jaunie laiki

Biļešu kontrolieri tagad
Ir lielāka auguma.

Scenārijs īsilmai

- Vai tev nav auksti? - un meitene pūlējās
pieskarties kosmonautam zemāk par vēderu.
- Nezinu. Beidz, - viņš uzvilka skafandru un iekāpa kuģī.
Meitene gāja gar žogu un domāja -
Mēs vienmēr kādu sūtām kaut kur
Kājās viņai bija kristāla kurpītes.
Meitene izvilka lūpu zīmuli un uzrakstīja
uz sētas
Dzimtene, tu esi ragana

***
Pats mazākais klasē piecēlās un
Gāja pie apvāršņa - Tur, virs svītras
Viņš uzrakstīja Tā vārdu, kas šodien dežūrē
Tad viņš nāca visu garo ceļu atpakaļ
Kad atgriezās, visi viņu nez kādēļ sauca par
Nezināmo kareivi ar Tukšumu pleca vietā