Nestāsti man neko.
Pūtīsim gaisā dūmus,
Nobirdināsim pelnus,
Skatīsimies pa logu.
Ne jau pirmo reizi
Cilvēkiem tā ir jāsēd,
Kad tu uz kraujas turies
Tikai ar to, kas nav pateikts.
Parāds uz kraujas tura,
Samaksāsi-un gāzies.
Vienkārši tas jau būt nemēdz,
Tad jau tā nebūtu vispār,
Nebūtu šī te marta
Un divu papirosu,
Un rieta oranžās uguns,
Apelsīnkrāsas uguns.
Kaut ko mēs abi gribam
Tādu kā šī te krāsa.
Un tāpēc grūti ir klusēt,
Un tāpēc bailes ir runāt.