Instead of whom does the flower bloom,
Instead of whom, then, am I?
Whose skin has the sweetest perfume,
Whose song needs my sigh?

Should the grass over my grave
A blossom yield to the sun,
The eyes of a few a lone tear will bathe,
And honey will be given to some.

Vlado Kreslin (tr. from Slovenian by Tamara M. Soban)

* * *
телефонные кнопки
похожи на четки
Господи помилуй
занято

* * *
За пианино, к целому свету спиной.
За пианино, как за высокой стеной.
За пианино, в него уходя, как в забой,
как в запой. Никого не беря с собой.

* * *
Как вешаться не хочется,
как хлопотно стреляться,
как долго и как холодно
лететь вниз головой!
В порядке исключения
позволь в живых остаться
и помереть, как следует,
а не как Пушкин твой!
( vēl mazliet )

Uzzīmēju raudošo pie jūras.
Viņa jautā...
Tā ir saule?
Kāpēc viņa tā?
Es zinu, tas esi tu...
Arī viņa uzzīmē raudošo. Viņam trūkst jūras.
Viņa teica, raudot no prieka,
jūras neesamība neko neizmaina.
(Jānis Hvoinskis)

Nakts elēģija

Cik klusa nakts, kad izeju viens pats
Es mēnesszaigā pielūgt vientulību
(Man šoruden jau paiet vesels gads
kopš pazaudēju tavu mīlestību)

Tik muļķā sirds vēl karstā ritmā sit
Nakts sajūsmā to taviem glāstu dzirkstiem
Un zvaigžņu zelts un mēnessudrabs rit
Caur koku zariem un caur maniem pirkstiem

Apsēstais

Ļaužu drūzmā, ielu dunā
Vai es maldos, vai es klīstu
Tava mīla manī runā
Un es miera nepazīstu

Gan pie puķēm, tavām māsām
Logos maldās manas acis
Varbūt, ka starp smaržām, krāsām,
Liktens manu mieru racis?

Bet nekur, nekur tā nava!
Dzirdu, klausot ielu dunā
Vien, ka sirdī mīla tava
Tumši čukst un saldi runā