nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
Jānis Ziemeļnieks 
Nakts elēģija

Cik klusa nakts, kad izeju viens pats
Es mēnesszaigā pielūgt vientulību
(Man šoruden jau paiet vesels gads
kopš pazaudēju tavu mīlestību)

Tik muļķā sirds vēl karstā ritmā sit
Nakts sajūsmā to taviem glāstu dzirkstiem
Un zvaigžņu zelts un mēnessudrabs rit
Caur koku zariem un caur maniem pirkstiem
Comments 
11:37 am
kā tu varēji tik skaidri pierakstīt, ja biji piedzērusies?
12:06 pm
saproti, Dzeja - tas ir kaut kas lielāks par cilvēku...
This page was loaded Nov 20th 2024, 3:18 pm GMT.