Apsēstais
Ļaužu drūzmā, ielu dunā Vai es maldos, vai es klīstu Tava mīla manī runā Un es miera nepazīstu
Gan pie puķēm, tavām māsām Logos maldās manas acis Varbūt, ka starp smaržām, krāsām, Liktens manu mieru racis?
Bet nekur, nekur tā nava! Dzirdu, klausot ielu dunā Vien, ka sirdī mīla tava Tumši čukst un saldi runā | |