nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
Jānis Ziemeļnieks 
Apsēstais

Ļaužu drūzmā, ielu dunā
Vai es maldos, vai es klīstu
Tava mīla manī runā
Un es miera nepazīstu

Gan pie puķēm, tavām māsām
Logos maldās manas acis
Varbūt, ka starp smaržām, krāsām,
Liktens manu mieru racis?

Bet nekur, nekur tā nava!
Dzirdu, klausot ielu dunā
Vien, ka sirdī mīla tava
Tumši čukst un saldi runā
This page was loaded Nov 20th 2024, 3:36 pm GMT.