gribi tici, gribi - netici, bet pēdējā Kultūras dienā bija publicēts šāds:
http://www.diena.lv/kultura/lasit.php?id=325098šeit, ja nu gadījumā links vairs nestrādā:
Dzeja
Sanita RĪBENA
Esmu ļoti ziņkārīga. Mani no bērnības ir interesējuši mīti un leģendas. Kas ir tajos iekšā. Kā cilvēks jūtas, kad kļūst par daļu no tiem. Vai tie stāsta paši sevi, vai tiem var palīdzēt stāstīties? Tāpēc pēc vidusskolas studēju filozofiju. Likās, ka tā var pietuvoties kaut kam svarīgam. Tāpēc patlaban strādāju mītiem apvītā nozarē — sabiedriskajās attiecībās. Jo gribas saprast, kā ir tur iekšā. Dzeju laikam tomēr nerakstu ziņkāres pēc.
Arī elpoju ne ziņkāres pēc. Ēdu gan ziņkāres dēļ.
Lai zinātu, kā garšo.
***
es nezinu
no kurienes nāk naids
un kāpēc
bet vienā brīdī es saprotu
tas atkal ir klāt
melna čūska ar zelta rakstu
tā apvijas man ap kaklu un žņaudz
un tās inde sūcas manā sirdī
es jūtu
kā tā saindē mani
pilienu pa pilienam
naids iekļūst manās acīs
tās kļūst aukstas un ļaunas
mans skatiens var tuvināt nāvei
es zinu
mana balss top dzedra
manas rokas aukstas
es nezinu
ko lai dara
kā var apturēt čūsku
ir viens jautājums
kas skan jau baisāk
vai es gribu to apturēt
manā galvā tā sadējusi savas olas
es zinu
šonakt izšķilsies viņas bērni
jau tagad tie kustina savas astes
es dzirdu viņu šņākoņu caur savām asinīm
kādā brīdī mēs būsim viens
es un čūska
mūsu spēks būs tik liels
ka no mana skatiena vien
tā spēs dzemdināt bērnus vēl citās sirdīs
acis ir ceļš
kāpēc tās nespēj pretoties vēlmei raudzīties tumsā
***
maize izelpoja
galds kļuva mitrs
kāda sieviete klusu dziedāja
zupa bija nedaudz maiga un nedaudz asa
man mugurā bija melna mežģīņu kleita
un kājās augstpapēžu zābaki
ekonomiskas dabas projekts
ar mērķi piesaistīt valūtu "uzmanība"
kafejnīcā nebija neviena cilvēka
protams
neskaitot 1 pavāru
1 bārmeni un
1 pavāra draugu
maize bija silta
es to pacēlu no galda virsmas
tumšs mikluma pleķis liecināja
ka maize ir dzīva un elpojoša
tas mani aizkustināja
domāju par to vēl līdz šim
patiešām domāju
***
vilciens lēni pārvietojās
man tā likās
vagona kreisajā pusē aiz loga rietēja saule
mazliet sala kājas
vagonā neviena nebija
vaibsti atslāba paši
***
skaitu līdz desmit un eju meklēt
kājas tik smagas
peļķes šļakstās caur pirkstu starpām
esmu trīs priedēs
tad uzlienu siena kaudzē
sēžam abi ar suni
tad ielienu iekšā
pie adatas
tad uzvelku zābakus un šķērsoju karaļvalsti
uzreiz pa septiņām jūdzēm ar katru kāju
vējš iesit degunā smaržu
pēc deguma
pēc sāļuma
kāju pirksti notirpst
pamalē deg kāda pilsēta
es pazīstu kādu
kas izglābās
smaga ieelpa
atveru acis
līdz desmit izskaitīts
kopā ar ezīti peldu pa upi
esmu upju zvērs
***
kādā citā pilsētā
kur ir daudz vēja
visi lidoja
cik spēja
suņi lidoja
un arī kaķi
mazi bebīši
un veci zaķi
zaļas skābenes
un vakardienas alus
svaigas pienenes
un dalī sieva gala
vējš aiz ausīm
***
Rīga
frīku un baložu pilsēta
smaida ar koku zariem
drīz būs maijs