gribi tici, gribi - netici, bet pēdējā Kultūras dienā bija publicēts šāds:
http://www.diena.lv/kultura/lasit.php?id=325098

šeit, ja nu gadījumā links vairs nestrādā:

Dzeja
Sanita RĪBENA

Esmu ļoti ziņkārīga. Mani no bērnības ir interesējuši mīti un leģendas. Kas ir tajos iekšā. Kā cilvēks jūtas, kad kļūst par daļu no tiem. Vai tie stāsta paši sevi, vai tiem var palīdzēt stāstīties? Tāpēc pēc vidusskolas studēju filozofiju. Likās, ka tā var pietuvoties kaut kam svarīgam. Tāpēc patlaban strādāju mītiem apvītā nozarē — sabiedriskajās attiecībās. Jo gribas saprast, kā ir tur iekšā. Dzeju laikam tomēr nerakstu ziņkāres pēc.

Arī elpoju ne ziņkāres pēc. Ēdu gan ziņkāres dēļ.

Lai zinātu, kā garšo.

***

es nezinu

no kurienes nāk naids

un kāpēc

bet vienā brīdī es saprotu

tas atkal ir klāt

melna čūska ar zelta rakstu

tā apvijas man ap kaklu un žņaudz

un tās inde sūcas manā sirdī

es jūtu

kā tā saindē mani

pilienu pa pilienam

naids iekļūst manās acīs

tās kļūst aukstas un ļaunas

mans skatiens var tuvināt nāvei

es zinu

mana balss top dzedra

manas rokas aukstas

es nezinu

ko lai dara

kā var apturēt čūsku

ir viens jautājums

kas skan jau baisāk

vai es gribu to apturēt

manā galvā tā sadējusi savas olas

es zinu

šonakt izšķilsies viņas bērni

jau tagad tie kustina savas astes

es dzirdu viņu šņākoņu caur savām asinīm

kādā brīdī mēs būsim viens

es un čūska

mūsu spēks būs tik liels

ka no mana skatiena vien

tā spēs dzemdināt bērnus vēl citās sirdīs

acis ir ceļš

kāpēc tās nespēj pretoties vēlmei raudzīties tumsā

***

maize izelpoja

galds kļuva mitrs

kāda sieviete klusu dziedāja

zupa bija nedaudz maiga un nedaudz asa

man mugurā bija melna mežģīņu kleita

un kājās augstpapēžu zābaki

ekonomiskas dabas projekts

ar mērķi piesaistīt valūtu "uzmanība"

kafejnīcā nebija neviena cilvēka

protams

neskaitot 1 pavāru

1 bārmeni un

1 pavāra draugu

maize bija silta

es to pacēlu no galda virsmas

tumšs mikluma pleķis liecināja

ka maize ir dzīva un elpojoša

tas mani aizkustināja

domāju par to vēl līdz šim

patiešām domāju

***

vilciens lēni pārvietojās

man tā likās

vagona kreisajā pusē aiz loga rietēja saule

mazliet sala kājas

vagonā neviena nebija

vaibsti atslāba paši

***

skaitu līdz desmit un eju meklēt

kājas tik smagas

peļķes šļakstās caur pirkstu starpām

esmu trīs priedēs

tad uzlienu siena kaudzē

sēžam abi ar suni

tad ielienu iekšā

pie adatas

tad uzvelku zābakus un šķērsoju karaļvalsti

uzreiz pa septiņām jūdzēm ar katru kāju

vējš iesit degunā smaržu

pēc deguma

pēc sāļuma

kāju pirksti notirpst

pamalē deg kāda pilsēta

es pazīstu kādu

kas izglābās

smaga ieelpa

atveru acis

līdz desmit izskaitīts

kopā ar ezīti peldu pa upi

esmu upju zvērs

***

kādā citā pilsētā

kur ir daudz vēja

visi lidoja

cik spēja

suņi lidoja

un arī kaķi

mazi bebīši

un veci zaķi

zaļas skābenes

un vakardienas alus

svaigas pienenes

un dalī sieva gala

vējš aiz ausīm

***

Rīga

frīku un baložu pilsēta

smaida ar koku zariem

drīz būs maijs