ar arhitektūru salīdzināt nevar, ja vien Tu nedomā, ka dzejai ir kāda funkcija. ja esi no tiem, kas uzskata, ka dzejas galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkam izpaust to, kas viņam iekšā, resp., pats process, nevis produkts, tad es, protams, saprotu un piekrītu, ka nevajag aplikt, jo cilvēkus vispār nevajag aplikt nekādā gadījumā un kas nu katram sirdī ir, tas ir.

mans viedoklis rodas vienīgi tā, ka es uzskatu, ka dzejai ir jābūt kvalitatīvam, izsmalcinātam, augstas raudzes valodas produktam, kas liecinātu par to, kā autors ir slīpējis katru vārdiņu, svītrojis ārā lieko, daudzreiz pārrakstījis. un ka autors labi izjūt un pārzina valodu, un ka viņa skatījums uz dzīvi ir neikdienišķs, tāds, kas nav no tiem, kas tevi katru dienu besī tramvajā un ofisā.