nē, Tu nesaproti :) pats uzstādījums "es sevi savā dzejā atklāju kā cilvēku ne kā sievieti!" "es te rakstu Dieva priekšā!" "es te nevienu necenšos savaldzināt!" un tamlīdzīga latenta deklarēšanās konkrēti liecina par stāvēšanu vīrieša priekšā.

kaa es vai Tu vai kritikjis varam noteikt, vai autorei ir bijis shis uzstaadiijums vai arii vinja taada vienkaarshi IR? bez latentas deklareeshanaas?

mēs nevaram, protams, ar 100% drošību kaut ko pateikt par citu cilvēku, bet pa lielam tādas lietas kā pozēšana, pietēlošana vs. patiesa sāpe ir sajūtamas. Par cilvēkiem TV ekrānos taču mēs iegūstam šo sajūtu, ka "melo" vai "runā pēc iekšējās pārliecības".

taa ir, tomeer es nespriestu par maakslas darbu, balstoties uz sho vien (kaa man gleznoshanaa maaciija - vari melot cik gribi, bet dari to ticami). katraa zinjaa es taapeec nedeeveetu dzeju kaut kaados terminos (kaa sievieshu dz), par kuru noziimi katram ir cits viedoklis. es uzskatu, ka dzeja ir laba vai slikta, un nevar buut "laba, bet sievieshu"

Es domāju, ka visiem tiem džekiem, kuru priekšā stāv kāda dzejniece vajadzētu literatūras vārdā aiziet prom. Kad viņu nebūs, tad varbūt tās dzejnieces sāks stāvēt Dieva priekšā. Šī ir ļoti dīvaina diskusija, kuras šķietamais mērķis ir celt sieviešu pašapziņu, lai viņas sāktu stāvēt Dieva priekšā un vairs neizliktos, valdzinātājās nelaimīgās, bet patiesībā jau notiek pretējais - cilvēki, kas runā par sieviešu dzeju, iebaida sievietes tādu rakstīt un tieši šādā veidā izjauc dabisko attīstību un savā ziņā liek sievietei izlikties par to, kas viņa nav - nē, nē, tikai ne es, gaile raksta sieviešu dzeju, bet es sociāli nozīmīgu, Dieva priekšā stāvēdama. Lūk šeit slēpjas tas nejaušais antifeminisms, kas liek dzejniecei izlikties, lai pierādītu, ka viņa nav tādu lēto pantiņu rakstītāja, kaut varbūt tas ir viņas attīstības posms. Ai, vispār ir jau labi:) To jau mēs cerams tik drīz skaidri neuzzināsim, kurš tad nu patiešām stāv Dieva priekšā:)

es par to Dieva priekšā stāvēšanu neko nezinu un arī neteicu :)
mans points bija, ka sievietes ar savu tipa sieviešu tiesību aizstāvību lielā mērā rada šo feminisma/anti-feminisma problēmu. kā tādu bubuli.
pateikšu piemēru: viena pazīstama, veiksmīga un atzīta latviešu māksliniece, ikreiz, kad nesaņem kādu balvu, publiski paziņo, ka tas ir bijis tāpēc, ka viņa ir sieviete un vīrieši tā viņai "atriebjas/skauž/mēģina parādīt viņas īsto vietu" utml. kaut gan ne Latvija globāli, ne dzejā, ne mākslā nav šādas gender problēmas - ja viņa pati to problēmu nepaceltu, nevienam tas pat neienāktu prātā.

ne Tev, ne annai auziņai, ne agnesei krivadei NEVIENAM NEKAD ne par ko nav jātaisnojas, that's all :)

Jā!! Piekrītu, ka nav jātaisnojas.

ā, beidzot sapratu, ko Tu vakar teici:D