izlasīju, ka ahmatovai pēc viņas pirmā dzejoļu krājuma kāds esot teicis - jūs rakstāt tā, it kā stāvētu vīrieša priekšā, bet dzejniekam ir jāstāv dieva priekšā. tie ir precīzākie vārdi, kuros noķert "sieviešu dzejas" kritiku.
sieviešu dzeja nav ne tematika, ne tonis, ne domājamais adresāts; sieviešu dzeju atšķir dzejoļa mērķis | |
mans points bija, ka sievietes ar savu tipa sieviešu tiesību aizstāvību lielā mērā rada šo feminisma/anti-feminisma problēmu. kā tādu bubuli.
pateikšu piemēru: viena pazīstama, veiksmīga un atzīta latviešu māksliniece, ikreiz, kad nesaņem kādu balvu, publiski paziņo, ka tas ir bijis tāpēc, ka viņa ir sieviete un vīrieši tā viņai "atriebjas/skauž/mēģina parādīt viņas īsto vietu" utml. kaut gan ne Latvija globāli, ne dzejā, ne mākslā nav šādas gender problēmas - ja viņa pati to problēmu nepaceltu, nevienam tas pat neienāktu prātā.
ne Tev, ne annai auziņai, ne agnesei krivadei NEVIENAM NEKAD ne par ko nav jātaisnojas, that's all :)