A Brit, a Frenchman, and a Russian are looking at the same painting of Adam and Eve frolicking in the Garden of Eden.
"Look at their reserve, their calm," said the Brit. "They must be British."
"Nonsense," said the Frenchman. "They're naked, and so beautiful. Clearly, they are French."
"Look at them," said the Russian. "They have no clothes, no shelter, and only an apple to eat. Yet they're being told this is paradise. They must be Russian!"
Vai kāds nevarētu aizdot Ulda Bērziņa tulkoto "Ījabu" (Zvaigzne, 1997)? Vairs nav nopērkams.
Kad Dāvids bija mazliet nogājis no kalna gala, redzi, tad Ciba, Mefibošeta puisis, nāca viņam pretī ar pāris apkrautiem ēzeļiem, un tie uz muguras nesa divi simti maizes, simts rozīņu raušu, simts vasaras augļu saiņu un ādas trauku ar vīnu. Un ķēniņš sacīja Cibam: "Kas tie tev tur ir?"
Tad Ciba sacīja: "Ēzeļi ir ķēniņa nama ļaudīm, ko jāt, bet maize un vasaras augļi kalpotājiem, ko ēst, bet vīns tiem, kas tuksnesī piekusuši, ko dzert."
2 Samuēla 16, 1-2
Ļoti gaidu Bībeles jauno tulkojumu, tas ir solīts uz nākamā gada sākumu. Cerams, ka būs arī kādi komentāri.
Piemēram, šī te vieta (2. Mozus, 4)
24 Bet ceļā, naktsmītnē, Tas Kungs sastapa viņu un meklēja viņu nonāvēt.
25 Tad Cipora ņēma asu akmeni un apgraizīja sava dēla priekšādu, aizskāra viņa kājas un sacīja: "Tu esi man asins līgavainis."
26 Tad Viņš no tā atstājās.
Tur var visādi diskutēt, ar kura priekšādu pie kura kājām pieskārās (no tulkojuma nevar saprast, kā tulkotāji to saprot), ko nozīmē tas žests un kāpēc tas Mozus dēls nebija apgraizīts - skat. šeit http://en.wikipedia.org/wiki/Zipporah_a
bet tas, ko es absolūti nesaprotu, ir - kā tas var būt, ka tajā pašā dienā Jahve Mozum deva uzdevumu izvest tautu no Ēģiptes un zizli iedeva līdzi, un vēl Āronu kā pavadoni, un tās pašas dienas naktī Viņš (nepārprotami - Jahve) mēģina viņu (nepārprotami - Mozu) nogalināt.
While the males could in theory improve the chance to pass on their genes by improving the feeding their offspring by male lactation, most of them have developed other strategies such as mating with additional partners. yeah tis true
Brenda Drummond, 29, of Carleton Place, Ontario tried to abort at 9 months on 28 May 1996 by introducing a pellet gun in her vagina and shooting her fetus in the head. Attempted murder charges against her were dropped since the Criminal Code of Canada definition of "human being" doesn't include fetuses.
Air Baltic, @#$%&*(.
Lai diviem decembra atlaižu laikā pirktiem lidojumiem pievienotu zīdaiņa biļeti, kuram nav vajadzīga sēdvieta, jāmaksā 92Ls (sic!) Es biju zaudējis modrību un jau iegrimis ticībā, ka "viss būs labi", kā teica Ušakovs (karoče, aizmirsis, kur dzīvoju), jo ap to laiku rezervēju arī Francijas ātrvilciena un Airberlin lidojuma biļetes, kuriem nevienam nav jāmaksā par zīdaiņa pārvadāšanu. Pie kam viņi ir arī nogriezuši iespēju zvanīt un normāli izkliegties pa telefonu (zem tagiem "alkatība", "uzvārīties uz zīdaini", "pretīmnākšana jaunajām ģimenēm demogrāfiskā kreša apstākļos", "kādas vispār ir jūsu vērtības", utml.) - lai sūdzētos, jāsūta kaut kāds fakss.
No spama inboksā:
"The most important thing a father can do for his children is to love their mother." (c)Theodore M. Hesburgh
Slēgts mans mīļākais Rīgas klubs Dirty Deal Cafe. Atceros, kā pēdējo reizi tur paliku pēdējais viesis, jau rītam svīstot, gaidīju, kad man atbrauks pakaļ, bet meitenes no bāra negāja mājās un nedzina ārā, pienesa to piparmētru tējiņu pa 50 santīmiņiem, skanēja kaut kāda forša mūzika, varēja iziet pagalmiņā, aiz ārsienas - Daugava.
Šodienas "Sestdienā" ir intervija ar harizmātisko cibas ex-jūzeri deep aka nephrite_ aka sita. Afigiķeļnaja. Neviena publiska persona, pat sieviešu žurnālos, šitā nav atlaidusi bremzes pa visām līnijām. Bildes gan ir pārfotošopotas, jo tik smuka viņa arī tomēr nav, nepārspīlēsim.
Starp citu, ja jūs nezināt, ko nākamgad abonēt informācijas-izklaides žanrā un vispār kā būt, abonējiet "Dienu". (Es tur nestrādāju, bet šī ir reklāma).
Kopš šķelšanās avīze vairākos krampjainos lēcienos un meklējumos ir palikusi labāka. Es, protams, negribu teikt, ka tā ir "laba", jo tur ir neciešamas lietas. (Piemēram, jaunās štata darbinieces Laimas Muktupāvelas paštaisnie izvirdumi). Tomēr no A. Ozoliņa un dažu citu komentētāju aiziešanas avīze reāli ir ieguvusi un jaunie, kas sākumā likās bāli un nekādi, tagad sāk piešauties. Teiksim tā: ja jums žurnāls "IR" ir saistošs un patīkams ballēs 6/10 vai 7/10, tad ar "Dienu" būs apmēram tāpat, tur nav būtisku kvalitātes, analītiskuma vai interesantuma atšķirību, izņemot to vienu "Ir" lielo iknedēļas rakstu par kādu no ļaunajiem. Labākais pielikums ir "Lietišķā diena", kas nereti lasāms burtiski no vāka līdz vākam. Ja jūs kurinat māju ar krāsni, izlasītais vai izšķirstītais numurs labi noderēs iekuram. Glancētie žurnāli ne sūda nedeg.
Man ļoti patika "Seržanta Lapiņa atgriešanās" - Šmitam žetons. Grūtu materiālu izdevies savilkt kopā tā, lai visas sarežģītās peripetijas beigās nonāktu pie saviem loģiskajiem atrisinājumiem. Izdevies noturēt līdzsvaru uz tievā asmens, kura vienā pusē ir sirsnīgs humors, atpazīstams lokālais kolorīts un ticami personāži neticamās dzīves situācijās, bet otrā pusē bezgaumīgs kariķējums, "latviešu teātra dialogi" un holivudiskas varmācības ainas. Uzstādījums īstenībā bijis ļoti grūts un var just, ka gan aktieri, gan scenāristi un režisors līdz pēdējam brīdim šaubījušies, vai filma izdosies. Par detaļām var piesieties un, spriežot pēc publikas atturīguma, var gadīties arī atnākt uz kino tādā noskaņojumā, kurā viss skatītais krīt uz nerviem. Tomēr filmai, ja to pareizi reklamētu, manuprāt, ir teicams potenciāls kases grāvēja ziņā izkonkurēt glupos "Rīgas sargus" un latviešu komēdiju žanrā ieņemt mīlestībā konkurējošu vietu "Limuzīnam Jāņu nakts krāsā". Kulta filmas potenciāls, karoče. Visiem iesaku (līdzi jāpaņem blašķīte).
Atbalstu aktivitātes, kas drukātajos mēdijos tādā kā Blitzkrieg triecienā pēdējās nedēļās iegrieztas ap arhitekti Martu Staņu.
Bet, ja var atļauties paust nepretenciozu laja viedokli :
Dailes teātris, Venta Vīnberga vārdiem runājot (jaunākais Frank's numurs), varbūt arī bija viņas "lielākais un spožākais" projekts. Taču tas nenozīmē, ka tā ir Laba Arhitektūra un ka Rīgas centrs no tās ir ieguvis. Tā varbūt ir pievilcīga ārzemniekiem, kas atēdušies Rietumeiropas nopulētos stiklus, ok; varbūt tas tiešām ir īpašs notikums, ka to taisīja sieviete, ok; visticamāk, objekts arī jāsaglabā kā sava laika vēstnesis un piemērs, ok. Bet ar visu to man kā Rīgas iedzīvotajam Dailes teātra laukums vienmēr, arī Padomju laikos, kad tam bieži gāju garām, ir licies kā tāda uzdauzīta acs pilsētas sejā. Samaitāta, neizmantojama vieta. Ir gribējies iet redzēt izrādi, bet nekad nav gribējies gaidīt randiņa biedru zem masīvās pārkares pie nez kāpēc vienā stūrī iemuhļītās ieejas. Nekad nav gribējies zem tās melnās, caurvēju plosītās kolonādes stāvēt rindā pie kasēm. Nemājīgais laukums teātra priekšā nekad nav bijis izmantojams, nevienos laikos. Tagad tur ir iekārtota mašīnu stāvvieta - pašā Rīgas centrā! bet agrāk tas vienkārši stāvēja tukšs un cilvēki izvairījās tam iet cauri. Tas nav kalpojis ne kā brīvdabas aktivitāšu, ne mītiņu, ne satikšanās vieta. Jo tur nav forši. Un es nedomāju, ka cilvēku neizglītotības vai stulbuma dēļ - tipa, nemākam novērtēt pašu ģeniālo arhitekti, par kuru I. Zībarte uzskata, ka viņa ir "pasaules līmenī" un būtu nez ko sasniegusi, ja nebūtu iesprostota Padomju Savienībā.. Lai kā tu nekliegtu "halva! halva!", salduma garšu mutē nejutīsi /arābu paruna/.
Foršākā dienas ziņa ir, ka svētdien Vācija beidzot nomaksāja pēdējās reparācijas par Pirmajā Pasaules karā radītajiem zaudējumiem.
atvainojos par vakardienas stulbo diskusiju (par tās neapdomīgu ierosināšanu nepārdomātā veidā no neskaidrām premisām uz neskaidriem secinājumiem)
"Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots." Jēkaba, I, 5
mājā šorīt bija ielīdis zalktis, locījās jau uz kamīna vēsā klona. dzīvoju tuvajā pārdaugavā.
Strādādams pie jaunas bauslības, kā jau pirms kāda gada ziņoju, iepazīstu arī citu izstrādātās. Piemēram,
Vronska dzīve bija sevišķi laimīga tai ziņā, ka viņam bija savs likumu kodekss, kas nešaubīgi noteica visu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Šis likumu kodekss aptvēra ļoti šauru apstākļu loku, toties šie likumi bija neapšaubāmi, un Vronskis nekad neizgāja no šā loka, nekad ne mirkli nešaubījās, ka jāpilda tas, kas tur nosacīts. Šie likumi nešaubīgi noteica, -- ka kāršu blēdim nauda ir jāsamaksā, bet drēbnieks var pagaidīt, -- ka melot nedrīkst vīriešiem, bet sievietēm var, -- ka nevienu nedrīkst krāpt, bet vīru var, -- ka nedrīkst piedot apvainojumu, bet var apvainot, utt. Visi šie likumi varēja būt neprātīgi, nelabi, bet tie bija neapšaubāmi, un, tos pildot, Vronskis juta, ka ir mierīgs un var staigāt ar augsti paceltu galvu. Tikai pašā pēdējā laikā ar savām attiecībām ar Annu Vronskis sāka just, ka viņa likumu kodekss ne gluži pilnīgi aptver visus dzīves apstākļus un ka nākotnē paredzamas grūtības un šaubas, kuru atrisināšanai Vronskis vairs neatradīs vadošo pavedienu.
Iesaku pēc publicēšanai paredzēta teksta uzrakstīšanas meklētājā secīgi ierakstīt trīs vārdus "teju", "gana" un "visnotaļ" un no teksta tos tūlīt izdzēst vai aizstāt ar sinonīmiem. Šie trīs vecvārdi jau sen neliecina par oriģinalitāti vai "literāri bagātu valodu" -- tie ir ārprātīgi nodrāzti un kaitinoši, bet, neskatoties uz to, pēdējos mēnešos inficējuši visa veida un līmeņa presi -- sākot ar "Izklaidi" (Ditai Rietumai "teju" tagad ir tikpat bieži cik viņas drāžamzirdziņš "oskarotā/oskarotais", par kuru jau piekto gadu gribas viņu nožņaugt kailām rokām), turpinot ar jauno žurnālu "Ir" (nu, kas ir? saņemieties! literatūru no jums negaida, jāraksta vienkārši "normāli"), ieskaitot "Rīgas Laiku" (!!! Tīrons ir noguris), no kura, iespējams, šī mode kaut kad sen atpakaļ ieviesās, un beidzot ar "Pastaigu" (es gribēju pēdējā numurā izlasīt kaut ko par tipa gurķu maskām, bet sabojājās garastāvoklis, jo vienā atvērumā bija trīs "gana") un "Frank's", kas tizlojas pakaļ visām modēm. Ļoti tracinošs pūļa sindroms.
- "Samantha, if you completely accepted that Mark is always going to be late and that there is nothing you can do about it, what would you do to take responsibility for your own feelings of frustration?"
- "Well, I can take my own car, but then I don't get to be with him."
- "So which is more important to you - being with him and being late, or being on time and not being with him?"
- "Why can't he just be on time?"
Navigate: (Previous 20 entries)