inga's Journal

> recent entries
> calendar
> friends
> profile
> previous 20 entries

Monday, March 27th, 2017
3:13 pm - labi pateikšu šeit
Tātad, man nav tik viegli izlikties, ka mani tas vispār nesatrauc, ka Stiklus nav pat nominējuši Laligabai. Okei.
Bet, tas ka nav nominēts arī Ostups (omg), tiešām, ko lūdzu? Kas? Kā tas vispār iespējams?
Tas gan ir baigais feileris.
Kā, es teicu, kad mani atlaida no DDb - manuprāt, tā ir kļūda:)
Lielajās likumsakarībās protams izrādījas, ka nebija kļūda un, ka viss pareizi un labi.
Ticu, ka arī šis tikai kalpos Arta attīstībai un pašizaugsmei. Un gan jau manai arī.
Krišjāņa "Zvēri" arī, manuprāt, bija nomināciju pelnījuši.

upd. ai, labi, es ar šito ierakstu laikam turpinu cīņu, ko nevajag darīt. Nominantus nevajg apsaukāt:) Man būs vairāk laika rakstīt. Nebūs jāiet filmēties un uz balli.
Btw, es sapnī redzēju kuģi, kurā visi bija piesprādzējušies, izņemot mani. Un tad tas, pēkšņi, hops apgriezās otrādi -- karājās debesīs. Bet -- es nenokritu. Tā kā, viss būs labi. Paldies par labiem vārdiem.

(19 comments | comment on this)

Tuesday, January 10th, 2017
2:08 pm - ēģipte
Čau. Man jābrauc februārī uz Ēģipti, uz Kairu, uz literāru festivālu. Honorārs pieticīgs un nav 100 procenti, ka būs.Bet tā jau gadās ar literāriem festivāliem.
Tomēr, tas, kas mani satrauc ir tas, ka tā ir Ēģipte. Tur decembrī bija terorakts Kairā - banzīcā.
Organizētājs saka, ka Kairā ir tūkstošiem ārzemnieku un visi jūtoties laimīgi un apmierināti.
Es neesmu vēl izlēmusi, ko man darīt. Es arī braucu viena - t.i. neviens cits no LV nebrauc.
Vai jums ir kādi padomi? Kāds ir bijis nesen Ēģiptē vai joprojām tur dzīvo?

(12 comments | comment on this)

Friday, September 23rd, 2016
8:06 am - sapnis
es arī gribu izstāstīt sapni. Mēs trīs - Viguls, Ostups, es vadījām kaut kādu creative writting pasākumu kaut kādā lielākā nometnē. Bet pēc kāda laika, visi mūsu dalībnieki mūsu grupu pameta, jo mēs neko nedarījām - t.i. ostups un viguls čilloja un noskaņojās, un es visu laiku biju histērijā. Tad uz nākamo reizi es izlēmu sagatavoties un runāt par epitetiem un metaforām. Metafora ir nozīmes pārnesums, es atkārtoju un cirkulēju starp bibliotēku un kopētavu. Bibliotēkā man laipna Anda Kubuliņa iedeva grāmatas uz divām stundām. Kopētājs bija kaut kāda šausminoša ierīce, kuru es nemācēju ieslēgt. Tad kāda liela sieviete, šķiet Sesareja Tihanero no Mežonīgajiem detektīviem, man to ieslēdza un mēs sakopējām to lapu. Bet, kad es ierados pie saviem apmācāmajiem, tie jau bija atmetuši ar roku man un blakus telpā klausījās kā jānis oga viņiem lasa kaut ko priekšā no latviešu klasikas. Es pamodos, bet atvieglojums no tā, ka tas bija tikai sapnis neiestājās.

(1 comment | comment on this)

Wednesday, May 4th, 2016
9:11 am - laimīgā, skaistā dzīve
tā es te dzīvoju un ik pa brīdim atceros filmu "Ādama āboli" http://www.imdb.com/title/tt0418455/ , cik tā ir kruta

(8 comments | comment on this)

Tuesday, February 23rd, 2016
6:45 am
Bija labs stendaps.

(17 comments | comment on this)

Friday, January 29th, 2016
10:04 pm
es ar visiem kašķējos.

(4 comments | comment on this)

Thursday, December 17th, 2015
7:35 pm
es gribu iet uz visām tām sūdīgajām izrādēm par kurām te un twiterī lasu. Man šķiet, ka ir jāpārtrauc arī šīs gaumīgās "labās" mākslas diktatūra:) Manas iedvesmas avots dzīvei ir filma "Winter bone". Es tūlīt uzrakstīšu vēstuli zsv. vecītim, jo penny lane vecmāmiņa iet uz kaut kādiem kursiem, kuros esot teikts, ka šodien jāuzraksta vēlēšanās, jāsadedzina un tad piepildīsies. Varbūt Tava vecmāmiņa, Penny Lane, gribētu piedalīies stendapā? šeitvēlēšanās nerakstīšu, jo man šķiet, ka lielākā daļa ietvers vārdus ar sakni seks-. Tomēr ne visas, protams. Man žēl, ka nebiju šodien stāvēt "Mansarda" rindā, bet nu nekas, gan jau. Man vēl ir ļoti daudz grāmatu nelasītu mājās.

(3 comments | comment on this)

Thursday, October 8th, 2015
10:56 pm
esmu labā omā. Vai nu pirmdien vai otrdien no rīta dzirdēju dziesmu ar šādu nosaukumu radio Klasika. Ar Broņislevas Martuževas tekstu. No aizkustinājuma apraudājos, cik lieliska bija tā dziesma. Un teksts.

(comment on this)

Monday, July 27th, 2015
6:44 pm
lasīt šobrīd grūti. No rītiem var.

(3 comments | comment on this)

Sunday, May 26th, 2013
10:08 pm
Svarīgākā šīs nedēļas notikuma sakarā: es ik pa brīdim, prokrastinējot dažādu rakstu un mācību darbu priekšā, palasu tviteri un tad uznāk tā vēlme, ko bilst.
Līdz šim saņēmos un gandrīz neko neteicu.
Bet tikko, es tomēr sapratu, ka man (nu, ne tieši man) ir ko teikt. Alise Lī bērnu raidījuma "Kas te? Es te" ierosināta bija izdomājusi vārdu "lompamps", kas apzīmē rezgali, kurš skaļi runā. Es domāju, ka var izmantot dažādos veidos š.g. sakarībā.
Vēl man gribas pateikt, ka baigi neforši, ka tāds cienījams cilvēks kā Normunds Naumanis nosauc Zani Radzobi par "meiteni", kurai piemetusies liberālā bērnišķības kaite. Tā laikam ir no kaitēm, kas nelīp izciliem režisoriem, vien piemeklē "meitenes".
Par to es gan gribētu, ko bilst arī nopietni, bet neesmu lasījusi vēl Zanes rakstu, kā arī Normunds to dara savā mikroblogā, kurā it kā ikvienam ir tiesības izpausties, kā vien tīk.
Es šīs tiesības nu esmu izmantojusi un galīgi esmu nogurusi no tik gara sakāmā.

(14 comments | comment on this)

Friday, February 22nd, 2013
12:09 am
Par godu tam, ka beidzot ievēroju, ka esmu pagodināta būt "maucīgo džeku" štelles pielūkotāju vidū, nolēmu kļūt arī par locekli un beidzot, kaut ko cibā arī ierakstīt.
Tātad, šis ir ieraksts, kuru var uzskatīt arī par "maucīgo džeku" reklāmas pasākumu.
http://klab.lv/community/maucigie_dzeki/

(2 comments | comment on this)

Monday, April 16th, 2012
10:55 am - dokument
Tomēr kaut kas jocīgs ir tajās dokumentālistu - dokumentējamo "ģimenēs". Droši jau, ka režisori izstāsta, ka tas nav uz mūžu. Vai arī ir? Un, ka viņi tomēr mazliet izmanto šo cilvēku, ko Inta ļoti precīzi uztvēra :). Man patīk abas filmas: gan "Ģimenes lietas", gan "Dokumentālists". Ļoti patīk, jo tie ir tie darbi, kuri pēdējā laikā spēcīgi runā par mīlestību un attiecībām. Tomēr neatstāj tāda dīcoša sajūta kaut kur pakausī, ka tas tomēr nav īsti pareizi, ka tas ir dēļ mūsu nemākulības un nespējas stāstīt pašiem savu stāstu un novest to līdz vispārinājumam. Ka ar citu, reālu cilvēku tas ir drošāk, jo nav jārada raksturs un nav tik ilgi jāķēpājas. Kaut "Dokumentālistā" režisors protams kļūst par varoni un nemaz neslēpj, ka ir nu... ubļudoks. Tomēr tā nīdēšana galvā mani šodien neliek mieru. Labi, ikviens var būt varonis (jo varoņu koncepts ir izjucis un nav vairs interesants), bet tad man liekas, ka jābūt tik drosmīgam un jārunā par sevi. Vai tomēr caur jaunradītiem varoņiem par sevi. Jo, ja spēlētu aktieri manis minētajās filmās, viņiem maksātu naudu un mazinātos (ne pilnībā, bet tomēr) tā sajūta, ka viņi ir tikai izmantoti, lai režisors izstāstītu savu stāstu.
Man patīk abas filmas, tikai tā sajūta:)

(4 comments | comment on this)

Saturday, April 16th, 2011
10:40 pm - attīrīšanās
es izlasīju "attīrīšanos". Nav īsti laba, bet es biju baigi sacerējusies, ka būs un tagad domāju, kas par štelli. Atgādināja "Pūķa ķērāju" (vai skrējēju?) - tāda lubene, kuru mute neveras par lubeni saukt, jo tur aprakstīti šaušalīgi notikumi.
Dažās vietās ir dziļāk un tās vietas pārsvarā ir tās, kur ir izvarošanas ainas, kur Alīde pārvēršas par mušu utt. Labi, vēl es mēģināju padomāt par to, kā par darbu, kas ir no Alīdes perspektīvas un, ka tāpēc tur visi vīrieši ir nekādi - tas varētu būt konceptuāli un ar nozīmi, ja viņi tādi būtu palikuši pēc izvarošanas un visām tām mokām. Bet tāds, nekāds, ir arī Hanss pirms izvarošanas.
Tas, ka džeki šai grāmatā ir papes tēli varētu škist tikai godīgi - jo pasaulē tomēr ir daudz literatūras, kur sievietes ir vienkārši objekti ar noteiktām funkcijām, kā šai grāmatā virieši. Bet diemžēl laikam tā nevar uzrakstīt labu grāmatu. Vietas, kur grāmata šķiet dziļāka ir vietas, kur ir parādīti Alīdes pārdzīvojumi - iekšējie monologi. Un citur autore vij un pin sižetu, bet viņai mazliet pofig par to, cik loģiski notikumi izriet no viņas varoņu raksturiem. Alīdes attieksme pret alku objektu Hansu pēc piedzīvotajām šausmām, sauksim to par VDK, kas pēc romāna spriežot ir Alīdes pirmais seksuālais kontakts, nemainās ne pa kapeiku. Kas nav loģiski. Un tā kā uz šī punkta, ka Alīdes par visu vari grib Hansu, ir uzbūvēta visa grāmatas sižeta līnija, tad nu diemžēl ticamības moments zūd un nākas sekot šausmu un smirdoņas aprakstiem. Līdz "attīrīšanās" neaizvelk.
Bet protams, ka labi, ka autore ir uzrakstījusi grāmatu, kur ir attēlotas sieviešu piedzīvotās šausmas kara laikā un tas, kas jāpiedzīvo prostitūtām. Bet vienīgi tā doma pēc izlasīšanas ir nevis, ko darīt, lai tā nebūtu, bet gan - kā aizbēgt no tā. Un, diemžēl, man liekas, lai uzrakstītu tādu grāmatu, kur mēģinātu atbildēt uz jautājumu, kāpēc tā notiek, kāpēc cilvēki viens otru vardarbīgi izvaro, būtu jālien iekšā "pretinieku" nometnē un nevar atstāt vīriešu tēlus - viņi visi zvēri (pie tam kaut kādi bez pildījuma, tikai ārējā čaula) līmenī.

(10 comments | comment on this)

Tuesday, November 30th, 2010
3:11 pm - ha
un es, cilvēks, visur ar savu īsto vārdu un par kaut kādu baigo atklātību, bet, kur, lai es eju un, kam, lai sūdzos vai, kā, lai pastāstu, kad atkal jūtos kā no laivas izmesta. kad jūtos kā īsts muļķis, tā, lai neviens nesāk žēlot. Vienkārši gribēju pateikt anonīmi un nevienam neredzama - es jūtos kā lempis, muļķis. Vinnijs Pūks, varbūt.

(6 comments | comment on this)

Sunday, May 2nd, 2010
11:57 am - metiņas cepšanās
Vārdu sakot, es to izlasīju jau pirms pāris dienām un kaut kas manī sāka vārīties, kā jau pieklājīgā mājsaimniecē, kas cielē uz augstajām mākslām. Žurnālā "ir" 21. gadsimtā dzīvojoša un radoša rakstniece Laima Muktupāvela nāk klajā ar 19.gadsimtam piederīgu paziņojumu, ka meitiņām, kas cielē uz augstajām mākslām būtu jānoskatās izrāde par Regīnu Ezeru Dailes teātrī. Un izrādi jau noteikti vajag noskatīties, un protams, ne tikai meitiņām, bet rakstā tomēr skaidri nolasāms brīdinājums - necielē labāk, meitiņ, a ta būs, kā Ezerai. Viena, vecā mājā, bez ziepēm, bez seksa, piedzērusies un slima. Nu, bet man domāt ka, radīšana nav viegls darbs, ne puišiem, ne meitiņām. Tiešām, pieprasa koncentrēšanos un zināmu daļu vienatnes. Bet - kāpēc tāds uzsvars uz meitiņām - es domāju, ka tad varēja aicināt ikvienu, kam vēlme rakstīt vai gleznot iepazīties ar gandarījuma dodošās profesijas grūtībām. Bet, vai meitiņa vai puisēns - tam nebūtu jābūt nozīmei. Cita lieta par ko būtu jārunā, ir kāpēc tas joprojām ir nozīmīgi - kāpēc gleznojoša meitiņa bez bērna vai rakstoša meitiņa, kas maina vīriešus nav tik godājama sabiedrībā kā puisēns, kurš dara analoģiskas lietas? Iespējams, tāpēc, ka godājamība ir tāds mainīgs lielums, kuru mēs ietekmējam, publicējoties nozīmīgos preses izdevumos 21. gadsimta sākumā.

(18 comments | comment on this)

Friday, April 23rd, 2010
12:56 pm - balerīna princese peļķe
Balerīna Princese Peļķe - tā sauc sevi Alise un tie visi trīs ir personvārdi, kad viņa to saka. Tagad mums abām ir riteņi.

(comment on this)

Wednesday, December 16th, 2009
12:16 pm - bez maz vai vienā līmenī
Šodienas "Dienā" rakstā "Solo, duets, trio, kvartets. Un glamūrs!" Kristīne Zahārova saka: "Pašlaik modē ir sterotips, ka sievietei ir jābūt spēcīgai un jāstāv bez maz vai vienā līmenī ar vīriešiem - darbā, karjerā." Iespējams, ka tā ir neveikla izteiksme, bet to izlasot pārņem tikpat pāķiska sajūta, kā uzzinot, ka ir aizliegts praids.

(comment on this)

Sunday, November 1st, 2009
11:31 pm - tv
Tā kā Alisons jau šovakar ir pie maniem vecākiem, es izmazgāju grīdu un iegrimu televizorā. Nav tā, ka es nekad to nedarītu, bet šovakar bija daudz. Paralēli skatījos "Koru karus" un sliktu filmu par meiteni no katoļu privātskolas, kas kļūst par striptīzdejotāju un atpakaļ. Tad nu piecēlusies no ekrāna es apjautu, ka jūtos baigi vīlusies. Ne jau tāpēc, ka redzētais būtu bijis slikts - Ulmaņa kora uzstāšanās pat bija satriecoši laba, žūrija arī asprātīgi iesprieda, visi tie cilvēki bija tādi mīlami un apburoši aizkustinoši. Bet: tā tomēr ir ilūziju ilūzija par dzīvi. Televīzija, i mean. Par grāmatām vai to pašu jauko ēdienu vai apģērbu man nekad nav tāda sajūta. Nemaz nerunājot par sarunām vai vienkārši skatīšanos uz dzīviem cilvēkiem - tas tomēr ir daudz, daudz labāk. Man liekas, ka mēs tv skatītāji esam skumji tipāži. Mūs vajg visus izdzīt lasīt ogas vai vismaz grāmatas. Nu, protams, varbūt es te gaužos tāpēc, ka Ulmaņa kaut kāds tur baltais sniega koris neiekļuva atpakaļ sacensībā. Savā ziņā, paldies viņiem, jo vismaz nākošo svētdien (vai nākamo? - help) es tv neskatīšos. Baigi skumjā padarīšana.

(comment on this)

Tuesday, February 17th, 2009
12:12 pm
Vakar rakstīju scenario. Šodien sapidžināšu iekšā brīnumus un aizsūtīšu, komu položenno. Esmu lepna, ka iekļaujos termiņos. Vēl es biju svētdien skriet. Par to arī lepna. Vispār lepna. Lepna. Lepna tāda. AlisLī pa nakti negulēja gandrīz nemaz, visu laiku no viena gultas stūra uz otru desoja un meta laukā visu, ko es ik pa brīdim liku gultā atpakaļ. Cukuru saēdusies:)

(1 comment | comment on this)

Sunday, February 8th, 2009
5:37 pm - lillā pillā
Vakar es brīnišķīgi piedzēros. Alisīte bija pie manas mammas un Teātra bāram bija pieci gadi. Uz beigām gribēju ar visiem apskauties un bučoties, kas laikam tomēr nav īsti sabiedrībā akceptējama pieauguša cilvēka uzvedība, bet, kas man ir raksturīga pēc 5, nu labi - 6, glāzēm vīna. Šodien man ir ļoti slikti. Fiziski. Tikko pārvedu meitiņu mājās. Mamma mani sabaroja ar vistas zupu. Viss vēl būs ļoti labi. Iespējams, ka labošos - turpmāk sēdēšu ar savu vīna buteli kaktā un ne pa kreisi, ne pa labi.

(4 comments | comment on this)


> previous 20 entries
> top of page
Sviesta Ciba