izlasīju, ka ahmatovai pēc viņas pirmā dzejoļu krājuma kāds esot teicis - jūs rakstāt tā, it kā stāvētu vīrieša priekšā, bet dzejniekam ir jāstāv dieva priekšā. tie ir precīzākie vārdi, kuros noķert "sieviešu dzejas" kritiku.
sieviešu dzeja nav ne tematika, ne tonis, ne domājamais adresāts; sieviešu dzeju atšķir dzejoļa mērķis
mēs nevaram, protams, ar 100% drošību kaut ko pateikt par citu cilvēku, bet pa lielam tādas lietas kā pozēšana, pietēlošana vs. patiesa sāpe ir sajūtamas. Par cilvēkiem TV ekrānos taču mēs iegūstam šo sajūtu, ka "melo" vai "runā pēc iekšējās pārliecības".
taa ir, tomeer es nespriestu par maakslas darbu, balstoties uz sho vien (kaa man gleznoshanaa maaciija - vari melot cik gribi, bet dari to ticami). katraa zinjaa es taapeec nedeeveetu dzeju kaut kaados terminos (kaa sievieshu dz), par kuru noziimi katram ir cits viedoklis. es uzskatu, ka dzeja ir laba vai slikta, un nevar buut "laba, bet sievieshu"
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}