nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
***
pēc benzīna un saules smaržo

Tavas pavasara istabas. nav it nekā

kas notiktu pēc tam

kliedz griestos mežazosu rindas

acis ciet un dzimtene nāk šurp

pa koridoriem kurus veido nakts

nekā pēc tam

nekā uz palikšanu

mums katra istaba uz vienu dienu
01:46 am - Edvīns Raups [Edvīns Raups]
par necirstām brūcēm
daudzajās
tālēs Par
neieelpoto gaisu Tuksneša
degsmē Par
vājām
un stiprām
bedrēm Ko
vējš aizber ar tavu nagu
vai zudušā laika
pīšļiem Par
to ka šodien
ir mana
kārta Es drīkstu
sacīt uz
sevi:
tu
03:22 pm - Velga Krile
Ko tu man nodarīji, ziema?
Jeb šis ir mans pirmais pavasars?
Es braucu pie savas māsiņas ciemos
Pa zaļu pļavu kamanās.

Man mirušas rokas un mirušas lūpas,
Nekas nav mans, pat šī sāpe ne,
Ja spētu ļaudis man pienākt tuvāk,
Ja spētu par kamanām nedomāt es!...
03:58 am - Fernandu Gimarainšs "Biškopība"
Dzidrs troksnis vai aura. Mēs nojaušam
šo vieglo kustību upmalēs: tā pati
jūtīgā aina, kas liek nodrebēt ūdens
tvirtajam klēpim. Tikko manāms saules atspulgs,
kurš iespraucas starp kūniņām. Ganāmpulki,
kas dzer visgarām krastiem. Līdzi vējam
tie gausi klimst pa zīdainajiem
krāsu ceļiem. Tavās acīs es redzu puspavērtus stropus.
12:11 am - Fernandu Pesoa
"Nāve ir vien ceļa pagrieziens.
Nomirt nozīmē - kļūt neredzamam.
Ieklausos un dzirdu vēl aizvien
Tavus soļus saplūstot ar maniem.

Zeme nemanāmi pāriet debesīs,
Tāpēc velti tu no nāves bīsties.
Vēl neviens līdz šim nav nomiris.
Ir vien ceļš, un tikai tas - pa īstam."


/Fernandu Pesoa
This page was loaded Jun 2nd 2026, 2:04 am GMT.