| |
***
Esmu par vecu, par vecu,
viņa saka katram, kurš nepagūst
laikā novērst skatienu.
Vai, ar humora pieskaņu,
pasludina vienīgo savu prasību
pēc ievērības – vēl esmu dzīva.
Restorānos viņa izņem
zobu protēzi, lai lepni
to notīrītu, tūlīt pēc uzkodām,
savu ilgdzīvošanas emblēmu,
spītīgi paceļ vispirms augšzobu,
tad apakšzobu protēzi. Miruši zobi
lielīgi vicinās
pret nāves zobiem. | | |
|
Matthías Johannessen
Bez viņas* (Án hennar)
Aprīlis
Mēs sēdējām pie baznīcas, ziema aizkavējusies aiz muguras putnu čiepsti turpat līdzās, tu teici, vasara šogad nāk vēlu.
Bet vasara vairs neatnāca.
VIII
Kad mēness nāk tuvu zemei lielāks par viņu, saule atspīd viņa tumsā,
tad atminos tevi
tu esi tāds atspīdums manu neizbēgamo bēdu tumsā.
*Šos dzejoļus autors ir rakstījis, pieminēdams mirušo sievu. | | |
|
Senas svētbildes, kam nav nosaukuma, tik aizmirstas viņas ir, Vai tas ir cita vai mana laika svētais - kas zina, Un lielā dzīvība, laiku kas mūžībā neatšķir, Un es tavu seju uz spārngaliem neatminos, Jo viņa pazib, kad lūdzos, lai nebūtu ļauns, Lai ir, kas stāvētu pāri mežiem kā dvēsele, Un mulsi lūdzos, lai tas, par kuru man kauns, Vismaz dzīves nepārsūdzamā stundā nebūtu es, Un tava seja, kuru uz spārngaliem aiznes mīla, Un pasaulē nolādētā viss ir būtībā neizlemts, Un vismaz pēdējā brīdī - kur ir mana bezgalība, kura pazibēja uz aizmirstas svētbildes senas... Un kur ir līdzcietība, kas mūžīgi trenkāto sedz, Un kur ir tuksnesī iedvesmas sausās acis, Senas svētbildes neaizmirstiet, jo viņās es redzu Mūsu laiku, kas ātrumā sabrauca patiesību... | | |
|
* * *
Вот и берег северного моря, Вот граница наших бед и слав, — Не пойму, от счастья или горя Плачешь ты, к моим ногам припав. Мне не надо больше обреченных — Пленников, заложников, рабов, Только с милым мне и непреклонным Буду я делить и хлеб и кров.
Осень 1922 | | |
|
*** pēc benzīna un saules smaržo
Tavas pavasara istabas. nav it nekā
kas notiktu pēc tam
kliedz griestos mežazosu rindas
acis ciet un dzimtene nāk šurp
pa koridoriem kurus veido nakts
nekā pēc tam
nekā uz palikšanu
mums katra istaba uz vienu dienu | | |
|
|