URGENT! vai kādam nav pie rokas O.Vācieša dzejolis "Klavierkoncerts" un vai kāds nevarētu viņu te ierakstīt? pretī trīszvaigžņu ordenis.

Vai ir vecais dzīves riebums,
Kas tur paceļas no migas?
Vai ir līdzi vecās ligas?
- Es neviena nepazīstu.

Vai tad tiešām? Kur tad tumsa?
Biklā gaita, gļotas, smīņa?
Vai tad laiks - vai mūža cīņa?
Tiešām spējuši - tās pārvērst?

Ligas - tās, kas dzina riebjot
Kalnos bēgt un celties gaisos?
- Krūtīs gaišs, - no kā lai raisos?
Viss, kas ļauns, ir labā vērties.

Veros lejā brīnu acīm:
Augstas kalnu grēdu grēdas
Baltā sniega vizmā sēdas,
Mokas smaida vēlām acīm.

Rainis

Gribas apcerēt Brūno Folkloras Skapi
kur atvilknēs gara mantas glabājas
kā bija toreiz un kā tagad kad šis tas mainījies
līdz pat galdiņu flīzītēm
un SCHWARZWEISS puskilo vietā COGNAC špilkumiņš
ārprāta cenā
un ne vairs mātišķas vienkārši slaidas un laipnas Mārītes
māxslinieku kungi un laulību pārkāpēju kungi”
kā Valija toreiz
“laix doties uz mājām” vecbiedru vietā
kooperatoru parvēniji
un krāšļotas rēķinvedes ar sprāgstošiem dzērieniem
bet kādreiz ap galdiņu sēdējām sešpadsmit septiņpadsmit
kā ņujorkas zolītes klubā izturot pauzi ar vienu
padomju rubli kabatā un šis salīdzinājums ir vesela
dzejokļa vērts.

1989

Imants Ziedonis

Visskaistākās ogas pasaulē

Visskaitākām ogām pasaulē
Pilni šoruden pīlādžu zari.
Visskaistākās ogas pasaulē
Apēd vārnas un strazdu bari.

Visskaitākās ogas pasaulē
Tikai tāpēc vien, ka tās rūgtas,
Smagiem, sarkaniem ķekariem
Šūpojas nenoplūktas.

Man ir tikai viena pati sirds,
Viens balons pīlādžu vīna,
Un cik maz var tajā iepildīt,
To mēs katrs zinām.

Man ir tikai viena pati sirds,
Bet jums taču arī ir sirdis!
Tad noplēsiet visus pīlaadžus
Un tie visu ziemu jūs dzirdīs.

Bet kad klusos vakaros cikādes dzied,
Izpeld mēness sarkaniem ragiem.
Un sarkani pīlādži pusnaktī zied,
Ogu ķekariem smagiem.

Visskaistākās ogas pasaulē,
Rudens naktīs man rādās miegā.
Un pirmajā sniegā kā asaras birst,
Kā sarkanas asaras sniegā.

Mūsu vērtības viņa atkārtoja
mūsu vērtības ir iekšas Īstenībā
no parka līdz parkam No bērna
līdz bērnam kura nekad nebūs
bet nekad nepiedos Mūsu
vērtības viņa teica Savādi
tomēr Ganiņš un Jēzus aiziet
pāri jūrai Kāds stabulē Kaut kur
tuvumā māte ar nēšiem
katrā galā pa krūtij Tāds ir
mēness viņa piekūst Skudras
līdz ceļiem Aiz
liegts: Dzīvie
ir dzīvi.

1996. 28 X