ALEXANDRA ČAKA IELA

I
Kad krēsla sabiezē kā sīrups
un namu ēnas - Tavi skati,
es redzu bruģi -  sapni tīru.
Kad krēsla sabiezē kā sīrups,
nāk kortelīti izdzert vīri
tai sētā, kur stāv ormanņrati.
Kad krēsla sabiezē kā sīrups
un namu ēnas - pūces skati.

II
...un izkārtnes, visdažādākās, visraibākās izkārtnes,
kas stāsta, ko gan visu šeit nevar nopirkt:
lakkurpes, Salamī desu, goldriņķus, vodku,
avīzes, kas melo, un papagaiļus, kas, iespējams, nemelo,
mīlestību uz apelsīniem
                             un trīs apelsīnus bez jebkādas mīlestības,
saldējumu, iedomu spoguļus,
                                     ziedu sapņus;
un tas čuxts, lidojumā pieskāries divu cilvēkbērnu spārniem,
un tas kox, iznācis ārup mēnessgaismā,
un dzejolis neuzraxtītais, kas iekšā katram, -
arī nav nopērkami.

III
Kā ziedu kritums reibums izplauxt.
Kā kļavu lapa rudenīga
un vienmēr gaidoša Tev plauxtā
dzied sirds un spēlē visa Rīga

1975.

                         skats no vienas laimes iekšienes 2003

veltīts vienas nakts meitenei
 

mana modinātā,

kaut arī tu satiec sevi aiz katra zaru švīksta
nolaidens bezdelīgas lidojums ir kailcirte
kaut arī nevaru tavu acu liedagus paņemt starp plaukstām
kā ūdeni un apgriezt otrādāk
tavējā ēna ir kailcirte
un tu tajā esi cirtiena pēda vai sveķi

sūnu čumšķi kad mežcirtējs tuvojas kārtējam saulrietam

mana vienkāršotā,
( ... tālāk ... ) 

varbūt ka sarkanā bet varbūt baltā rītā
viss marmors atkal pārvērtīsies krītā
un kaite krītamā par stāvamo tad taps
un lata sievas vaibstus atgūs sālsstabs

kāds lejup brauks pa nokaitētu reni
ar ērkšķu vainagiem jau nīče rotā peni
pēc viņu līdzības es esmu uzgleznots
ar baltu zeķi galvā atnāk dieva sods

paldies paldies es labāk plēšu traukus
ar mīklas rullīti pa tukšu vietu brauku
un ziliem burtiem gaisā rakstu tas man dots
ak rīts tik sidrabots tik sidrabots

* * *

kad atkusnis veļ sniegu melnā karakulā

kad čipsu pakas uzpūšas kā beigti gulbji

kad indīgs ūdens nosedz sāļo ledu

kad ielās klājas spīts un nogurums

kad lietus piesalst aukstās sejās

ir pavasaris klāt lai vaicātu to pašu —

kāpēc jums tādas bailes pieskarties cits citam

jūs visi sen jau slimojat ar lepru

xxx
jautājums kļuvis nopietns -
esmu tikai es un atklāta jūra
manu telti simtrocis vējš pēc pusnakts atstājis mierā
pametis novārtā
zem zvaigznēm kā spīdzināšanas spuldzēm čekā
aci pret aci ar jūru
vilni pret vilni čukstu pret čukstu miesu pret miesu
gājienu pret pretgājienu
termoss vairs neglabā siltumu
aiz muguras šoseja un vēl tik daudz ceļu
cik smilšgraudu
ilgi esmu aizdomājies vai radioaparātā
šalkšana starp frekvencēm nāk no šī jūras
gala
no kaijām kas negrib dalī
ties kliedzieniem
no kūpinātu zivju pārdevēju
nepārdoto smaržu
laikam jau tā
šalku pret šalku
frekvenci pret frekvenci
sarkana mirgojoša lampiņa nesteidzīgi
pārčāpo čigānmello debesi

aiz tās paklupdama tipina dārdoņa
(ieplēš debesi tieši pa pusēm)
varbūt tur brauc ugunsdzēsēji
nelaimīgiem nodzēst sauli
vai poliči vai ātrie
starp mani un jūru jautājums kļuvis nopietns
abiem mums uz lūpām putas
par to kas dziļi