lasīju tevi
netiku iekšā
tai zilbei tiku
bet nobijos sevis

saskaiti visu
saskaiti visu līdz
mirstošam gulbim un
izplēs sev gabalu
miesas pabarot viņu

nāciet tetovējiet acis
māksla sacīs
pasakāmo
blūzs ir aritmija
Kyrie eleison

Izdzer pārdaugava
manu vīnu
tausti pulsu
apžilbinies

Tu tikai
nenoskumsti
šorīt lūdzu nē

Acis pāries
rokas norims
Kyrie eleison

Vārds ir skaistums
neatklāsies
vārds ir kailums
neizrādies

Rokas ieaugušas zālē
rokas ziemu iemācīs
dūre mana kailā
dūre sit līdz
ceļas mirušie

Patvērums
patvērums
apklusis klausos
noslauku sviedrus
Kyrie eleison

Bet rīt būs karš
Un es to skaidri zinu uz mani sapnī
kāds jau šāva un daudzreiz daudzreiz tā ir bijis
kāpēc tu sūti vēstuli tik sarkanu kā pamošanās sāpes es zināju
man trāpīs lode bet es izdzīvošu
sāpju iekārdināts

Gaiķu Māris

siseņi kameņu medus
ugunskurs alus un siers
lēni gremoju ledu
lēni brauc kamanās miers

Lielvārdes jostas raksts
Jordānas viļņā šļaksts
galva nolīkst kā laksts
lakstīgalas jau krakst

izbalināta nakts
Jānis migla un fakts
Jordāna jāizbrien
Vienam vien vienam vien vienam vien

VIENKĀRŠI

kā šausmīgi zibeņo šonakt
vai arī pērkons dārdēs tūlīt
nu protams - citādi nemaz nevar
tas pat nav nekādi iespējams - ko
vai ziemas skūpsts kairais uz
tavām kārdinošām bedrītēm vaigos
vai pavasara plaukšanā vētrainā
tā vai šitādi vasaras skūpsts un -
rudens buča ar ko viņi viens no otra
atšķiras vai varbūt nemaz nē
tu saki ka mīli mani ļoti
citādāk kā ziemā tā vasarā
gan pavasarī tā arī rudenī
man gan liekas ka skūpsts
patiesībā ir kas mūs abus
satuvina gan ziemā gan pavasarī
tāpēc skūpstīsimies mēs līdz paies
gads pēc gada - ziema pavasaris
nomainās vasara un rudens klāt

Leonīds Bogušs

pārpublicēts no pēdējā "Talsu Vēstis"

XXXX

Neceri,
ka tev piedos,
ja tu guli ziedos

neceri,
ka tev ziedos,
ja tu guli ziedos.

visa taka baltos ziedos
tiem, kas piedos.

Visa taka baltos ziedos,
tiem, kas ziedos.

***
Tu guli, un tevī staigā
    zemi pazemes vēji,
metro tuneļu glāsti,
    smaržas un bezizejas,
tu guli, un slīdošas kāpnes
    ved tavus sapņus uz darbu
kā proletāriešus agrus,
    blāvus, blīvus un skarbus;
tu sevī kā vagona stūrī
    pret sienu atspiedies, stāvus
nepamosties, pat sajuzdams
    pēkšņas bailes no nāves;
tu guli. Un ātrumu uzņem
    tukšuma klabošā gaita.
Melns dežurants stiklotā būdā
    mazas naudiņas skaita.