***
Tu guli, un tevī staigā
    zemi pazemes vēji,
metro tuneļu glāsti,
    smaržas un bezizejas,
tu guli, un slīdošas kāpnes
    ved tavus sapņus uz darbu
kā proletāriešus agrus,
    blāvus, blīvus un skarbus;
tu sevī kā vagona stūrī
    pret sienu atspiedies, stāvus
nepamosties, pat sajuzdams
    pēkšņas bailes no nāves;
tu guli. Un ātrumu uzņem
    tukšuma klabošā gaita.
Melns dežurants stiklotā būdā
    mazas naudiņas skaita.