*

Šis rudens ir rudens kā rudens,
nekā mums nevajag bīties –
ne kokā kā lapām kārties,
ne sadegt, ne apmaldīties.

Mums nevajag nekā lieka,
ne noguruma, ne slāpju.
Tu skaties, kā putni lido,
un redzi – es debesīs kāpju

kā dūmi tik viegls. Bez svara
mūsu augumiem kopā vīties.
Šis rudens ir rudens kā rudens –
ne sadegt, ne apmaldīties.

Pēteris Draguns

***
uz Ventspils mola kur jūra
ar plikņiem un mūžību tiekas
kur mākoņu nordiskie mūri
un zibeņu sidraba sliekas
tur ērkšķi kas vēkšķot mums dūra
nu tīri zīžaini liekas
uz Ventspils mola kur kaijas
kā pohaini bomži klaigā
kur dīvi izliektas kājas
pa betona kamarām staigā
un debesīs nākamās mājas
var saskatīt vaigu vaigā
uz Ventspils mola kur būsim
vai bijām vai esam
vienalga
kur devītais vilnis kā lūsis
mūs apskaus ar ķetnām valgām
uz pusēm mums asara lūzīs
kā maize kā vienīgā alga

1

kādā no daudzajām debess plaknēm
krustu šķērsu spārdās putni

vai tā būtu zīme
ka mēs esam kaut kur
starp nodzertām
un pārkaltušām rīklēm
ceļā uz atkailināšanos
un piedošanu?

ka mēs esam kaut kur
starp putna spārna vēzienu
un maza bērna brēcienu
īsi pirms atmošanās
dienā kad atļauts izsacīties
ātri un kodolīgi
un daudzmaz atklāti?

2

varbūt tās ir mūsu ēnas
kas tā tramīgi šaudās pa gultu
un paši mēs esam vēl visticamāk
nedzimuši par godu cilvēcei
tiek nolasīts tā kunga ultimāts
un pakārti dezertieri
no visuvarenā pulkiem
un nodziedāta himna
nez kuro reizi
uz ceļiem citu priekšā

3

kādā no daudzajām debess plaknēm
putni spārdās atvērtām lūpām

jo tikai sev arī vajag
tā ļoti ticēt

Ciemiņš

Lūgtum, rūgtum,
ienāc vien,
es ar labu tevi saucu.
Vairāk baidos, ka tu man
nemanāmi nepiejaucies.
Rūgtums paslepeni līdīs –
rūgtu pienu bērniņš zīdīs,
rūgtus vārdus mīļais saņems.
Rūgtums pārņems, rūgtums paņems
tevi sev par savu sūtni.
Visu dzīvi. Visu būtni.
Viņa valsti tev būs balstīt.
Viņa zupā klimpas smalstīt.
Melnas, rūgtas. Rūgtas, melnas.
Tā kā ogles aukstos pelnos.
Lūgtum, rūgtum,
paciemojies.
Divi vien lai – tu un es.
Tūdaļ sameklēšu vāzi –
skaistas tavas vērmeles.

Man nav es visu esmu atdevis vai jums patīk šis dzejolis

Gaiķu Māris