***
uz Ventspils mola kur jūra
ar plikņiem un mūžību tiekas
kur mākoņu nordiskie mūri
un zibeņu sidraba sliekas
tur ērkšķi kas vēkšķot mums dūra
nu tīri zīžaini liekas
uz Ventspils mola kur kaijas
kā pohaini bomži klaigā
kur dīvi izliektas kājas
pa betona kamarām staigā
un debesīs nākamās mājas
var saskatīt vaigu vaigā
uz Ventspils mola kur būsim
vai bijām vai esam
vienalga
kur devītais vilnis kā lūsis
mūs apskaus ar ķetnām valgām
uz pusēm mums asara lūzīs
kā maize kā vienīgā alga