Es nereals esmu un gribu tāds būt -
man smalkāk un dziļāk viss svērts.
Par jums tikai pasmiešos kādreiz, varbūt,
lai dusmotos - neesat vērts.

atvarā zutis kā duravas virina muti un
pasakas piepildās ūdeņi pildās ar sarkanu
sāli vien pepferu pietrūkst kā žaunu mums pavērtās
mutēs vēl kamēr mēs stāvam pie savādas upītes
krupis kurp nelec vien netīri zābaki netīras
dzēseles dvēseles pazoles iekšpusē padomā
Ņūton vai debess ar pievelk kaut skatienu nejaušu
jaušu vien ūdeni apliek kas roku ap gurniem tev
gurnauta durnumā kurnu kā naglots pie kokiem kas
nopļauto zāli spēj saturēt kopīgi kaltīsim
sienā ko iebaros lopiņiem bites no stropiem jau
izlido nopietni vējiem tās kroplīgiem vainagā
nopinas

iekšpusē ābolam kapiņu kopiņas

indiešiem ir kama sūtra
igauņiem ir kama putra

mums ir nepadošanās

buļļi tie ir spānijā
govis tās ir dānijā

mums ir nepadošanās

lira tā ir grieķu dievam
balalaika tā ir krievam

mums ir nepadošanās

negulējis neatmodies
nepadodies nepadodies

/k. skujenieks/

"Es jūtos tik veca,
tik mitra, tik slima,"
sērkociņam
sacīja prīma.

"Un kas tu man esi,
vai laime? vai nāve?
Vai tu mani nogalini
vai žāvē?"

Tā nervozi tērgā
ikviena prīma,
ko sērkociņš
klusēdams aizdzedzina.

/K. Elsbergs/

Starp mums runājot

Nemēģināsim sev iestāstīt,
Ka mums abiem viss priekšā.
Es jau raudzīju saliet jūru krūzītē.
Negāja iekšā.

Vizma Belševica