varbūt ka sarkanā bet varbūt baltā rītā viss marmors atkal pārvērtīsies krītā un kaite krītamā par stāvamo tad taps un lata sievas vaibstus atgūs sālsstabs
kāds lejup brauks pa nokaitētu reni ar ērkšķu vainagiem jau nīče rotā peni pēc viņu līdzības es esmu uzgleznots ar baltu zeķi galvā atnāk dieva sods
paldies paldies es labāk plēšu traukus ar mīklas rullīti pa tukšu vietu brauku un ziliem burtiem gaisā rakstu tas man dots ak rīts tik sidrabots tik sidrabots |