nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
10:08 pm - Marts Pujāts [Marts Pujāts, latviešu]
es lēnām iebrūku
es pamazām iebrūku
ķieģeļi sadrūp
cementi sadrūp

man it kā vajag jaunus ķieģeļus
man it kā vajag jaunus cementus

latu par ķieģeli
pārdevējs atbild
par šo spēcīgo sulīgo ķieģeli
latu mans draugs
+ PVN
01:00 pm - Monta Kroma [monta kroma]
ir vēsas
lūpas
cik tavas
lūpas
ir vēsas
tā tikai pavasara lietus līst
līst un čukst
līst uz kaila gaisa skvēros
līstu uz kailiem zariem svēros
līst uz kailuma
līst uz kailām lūpām skvēros
līst uz kailiem soliem skvēros
līst uz kailuma
līst uz kailām ietvēm skvēros
līst un čukst
ir vēsas
lūpas
cik tavas
tavas lūpas kā zēnam
paveras un lāsīti norij
paveras un lāsīti uzpūš uz manām
manas lūpas kā veidojums
ir vēsas
lūpas
cik tavas
tavas lūpas lāsīti norij
tavas lūpas lāsīti uzpūš uz manām
manas lūpas kā veidojums
ir vēsas
lūpas
cik tavas
lāsīti norij
lāsīti uzpūš uz manām
kā veidojums
ir vēsas
lūpas
cik tavas
lūpas
ir vēsas
čukst un līst
uz kailuma līst
tā tikai pavasara lietus līst
12:54 pm
vai tā ir sagadīšanās, ka Montas Kromas krājumu "Lūpas tu lūpas es" dabūju tieši pavasarī, šis krājums ir tieši tik organisks, nepretenciozs un viegli uzbudinošs kā pavasaris.
nevis pavasaris kā koncepts bet pavasaris kā gadalaiks, I mean.
03:31 pm - Kārlis Vērdiņš, ES [Kārlis Vērdiņš, latviešu]
Ja es kontrolēju savu iekšējo orgānu darbību, tas vēl nenozīmē, ka man tādu vispār nav. Joprojām aknas, plaušas un nieres riņķo ap manu sirdi, zvēro un deg.
Daudz mazu zvaigžņu pukst manī dzalkstīdamas, šūpojas, krīt. Un tad es palieku slims. Istabā lēni mainās gaisma un tumsa. Jūtu - daudz mazu pilsētu riņķo ap Rīgu spiegdamas, drebinādamās salā.
Ik mirkli es zaudēju milzīgu daudzumu enerģijas un siltuma. Tāpēc gribu, lai tu lēzenos lokos riņķo ap mani.

"Es", Karogs, 04.2008.
12:06 am - Uldis Bērziņš "Alķīmija"
Rats traki skrien tie kuri Vārdu pratīs
tie to pasacīs bet citi nesapratīs
no mākoņa kāpj balss aiz mēness kāja ķeras
sirds iekrīt akā durvis neatveras
pa papirosa ruļļiem roka šaudās
rej durupriekšā mēris tirgū gaudas
skrej ugunskurs kā traks pa tukšām sētām
nāk dievs pa ceļu pārklāts baisām rētām
šķind zelta aproces un zīda krokās
var redzēt gurnus kas kā mēles lokās
kā suns viens gadsimts ņirdz pret otru rīkli
lec zivs un šaudās visur tīkli tīkli
rats ripo Vārdu viena mute saka
un mana mute dzird un paliek traka
This page was loaded Apr 13th 2026, 10:10 am GMT.