Kad vēji kalnos rāpjas
Kad balti biezi snieg
Tad tikai rudens roze
Joprojām neaizmieg

Tā guļ uz klusās zemes
Kā asins piliens sārts
Kā ilgi, ilgi glabāts
Un nepasacīts vārds

Kā dāvana, kā brīnums
Tās karstā smarža plūst
Un manas zemes sirdij
Visapkārt ledus kūst

Un putni pārnāk mājās
Un paceļ lapas zars
Un grūta sala vidū
Ir modies pavasar's

Vēl kalnos mājo ziema,
Bet, kamēr dzīve rit,
Pa visiem ceļiem smarža
Nāk līdz mūs pavadīt

(c) Knuts Skujenieks

Loneliness

My love, the moments I spend
in your cunt I forget my
migraine aching joints drinking problem grand mal paralysis
hallucinations pain between the shoulder blades short-
ness of breath hiccups dandruff dry skin vertigo bed-wetting
impaired hearing chafed lips pustules liver
spots leg sores bleeding gums flatulence
sciatica crying fits thoughts of suicide swol-
len ankles pathological thirst angst baldness double
vision facial twinges difficulty concentrating
cross-eyes burning in the urethra running ears ring-
ing ears cramps throat pain itching allergies
strange subcutaneous lumps cold hands nail-
biting hoarsness obesity jealousy vomiting
constipation memory pus in each nasal sinus and gout.

Uz mirkli kafejnīcā; skaisti

Uz minūti apstājas gadsimts.
Ne karu, ne nāvju, ne raudu.

Ciet
ausis un mutes.

Ne asaru, ne moku, ne kauna.

Tik ātri
šī minūte cauri.


atdz. Guntars Godiņš

Lietus.
Lietus tetovējums.
Ir uz manis slapjās gleznās izsacīts vārds "neej".
Es pati sevi apvārdoju - "neej".
Lietus.
Ietu, mūžu ietu.
Bet tu man teici - "nenāc". Un vēl tu teici - "ne-
skūpsti mani, kad
esmu aizmidzis".
Lietus kā zinātnieks mani ar skalpeļiem graiza.
Lietus.
Strādā ap vaigiem un ap pieri, un ap abiem
maniem ceļiem.
Skalpeļi.
Lietus.
Lietus nesteidzīgi tetovē, domīgi izzīmē gurnus.
Kur nu?
Kur nu vēl? Lietus vervelē...
Lietus apraksta visu manu muguru.
Lai iznāk tīra suga.
Lietus.
Un tagad ar ūdens zīmēm viss izstāstīts, kā
cilvēks pats sev
saka - "neej".
Lietus tetovējums.
Lietus.
Mēs visi esot iznākuši reiz no ūdens.
Kā radīta, es tagad iznāku no ūdens.
Viscaur ar ūdens zīmēm, kas, tāpat kā
naudas zīmes,
neizzūd,
Es iznāku no ūdens.
Un visa pasaule pavisam klusa un pavisam
klusa, un pavisam
klusa, un tikai
kuģis jūrā
- tū! tū! - skumji
tūto.

iespējams,
tā ir vēlme pēc sievietes, kurai asiņu vietā rit akmens.
tad no ieplaisājušas vēnas
tecējumiem es cirstu nelielus amuletus, un kapilāri uz ādas vai acīs,
kad pavelk mazliet uz augšu plakstiņus -
cik viņi
sīki un cieti.