nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
07:53 pm - Terase [latviešu]
apdedzis koks un daži vasaras
lukturīši

puķu zirņi un puķu astes

bez tevis
šajā privātajā Itālijā

ir visnotaļ bēdīgi

Kamī viens pats Rīgas Laikā
prāto par Alžīru

mans vecaistēvs Limbažu rajonā
arī par Alžīru:
,,stāvēju tuksnesī uzvalkā 50 grādu
karstumā un nekas"

apdedzis koks daži vasaras lukturīši
šeit mana mantotā nūja un kafijas tase

tālāk dzīvošu viena pati

[Ingmāra Balode, “alba”, 2012.]
03:48 pm - Harmss [harmss]
Даниил Хармс

«Жил на свете…»

Жил на свете
Мальчик Петя,
Мальчик Петя Пинчиков.
И сказал он:
Тётя, тётя,
Дайте, тётя,
Блинчиков.

Но сказала тётя Пете:
Петя, Петя Пинчиков!
Не люблю я, когда дети
Очень клянчут блинчиков.
05:15 pm - Mana tautība ir tuvošanās Kraujai [Daina Sirmā; latviešu]
Daina Sirmā

***
Es viņu nokristīju par Krauju.
Krauja darbojās lietišķi, gandrīz kā apkopēja.
Ienākot pakaļ manai mātei, Krauja saskūpstījās ar mums abām, aizklāja logus ar miglu, izslēdza dienas gaismu, uzlika manu galvu uz manas mātes krūtīm un aizvēra mums abām acis.
Kad māte aizgāja, kad mans vīrs viņu nesa no istabas ārā kā bērnu, kā lelli uz rokām, brīnoties, kā tik viegla var būt, Krauja pienāca pie manis cieši klāt – jauns spiedošais pārsējs uz acīm.
Mātes drēbes – balto skolotājas blūzi un pelēko kostīmu,– ko šuva uz pēdējo izlaidumu, Krauja man vēlēja gludināt desmitiem reižu. Gaišzilais galvas lakatiņš pēdējo nedēļu kopā ar Krauju izžauts vējoja Radziņu dārzā, to apputeksnēja zemes bites, maijrozes vīraks, mājas bezdelīgas vidži, nakts siltā rasa kā piens ar saviem zvaigžņu mirkšķu spulgiem.
Abas ar Krauju mēs izvēlējāmies mātes sejas plīvurīti, 100% sintētisko sietiņu, lai gaiss viegli vijas cauri. Kad apkopju kopiņu, es vienmēr iedomāju par plīvurīti un ceru, ka tas nav satrūdējis vai sakrunkojies ar gadiem.
Mana drošā aizmugure ir Krauja.
Mana tautība ir tuvošanās Kraujai.
Daina Sirmā

***
Sieviete nebija jauna. Sieviete bija pusmūžam pāri.
Ļaudonas apkaimi sieviete nepazina, vai katrā krustojumā stājās un zīlēja kartē, kur braukt.
Putenis vilka ciet ceļu, beidzot sievietes auto cirta vienīgo sliedi, vai tas ir ceļš, vai varbūt jau klajais lauks?
Vīrietis gaidīja vārtos.
Viņi gandrīz vairs nepazina viens otru, kur tie gadi, jā, kur?
Vīrieša meita pelēkā vakartērpā līdz zemei kūra plīti. Plīts mute kāri ieelpoja sievietes dioru, vīrieša LM, sen rimušo kauju smārdus. Katlu vāki drebēja, sulas nāca pāri, šķovētu kāpostu tvaiki cēlās un pārstaigāja šo telpu. Egļu šķilas sprakšķēja, uzsitot nervozāku takti tam visam.
Jums nav, par ko runāt, zviedza laika skrējiens starp viņiem, ko nu?
Vīrietis neizturēja, vīrietis izmetās ārā rakt sniegu, kas, aumaļām sagāzies, piepeši stājās.
Man ir mašīnā velteņi, es tev palīdzēšu, man patīk.
Viņi raka un raka, cik spēka, pagalmā, dārzā, vēl tālāk rokrokā.
Atceļā sieviete pūlējās atšķirt vīrieša vijoles balsi klavierkoncertā diskā. Vīrietis bija vijolnieks orķestros, kvartetos, solo.
Kur esi, sievietes meita taujāja telefonā, šeit ir tikai sniegs pāri galvai, pāri jumtam balta siena, bet ļoti tuvu pie mājām.
12:23 pm - Tao Lin: Some Of My Happiest Moments In Life Occur On AOL Instant Messenger by Tao Lin [tao lin]
Some Of My Happiest Moments In Life Occur On AOL Instant Messenger 

i will create a new category
on my instant messenger buddy list
i will call it
'people i like who don't like me back'
and i will move your screen name into that group
and i will invite you to my house and show you
and you will say, 'if i didn't like you why did i come over'
and you will look at my face
and i will have an honest answer for your question
i will tell you that you came over to be polite
and after a while you will go home
and you won't call
and i won't either
and after awhile i won't like you anymore
and after awhile we'll forget each other
and after awhile you will be beautiful and alone inside of your coffin
and i'll be cold and alone inside of my coffin

This page was loaded Apr 30th 2017, 9:30 pm GMT.