nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
12:51 pm
"Ar ziņu pienesējiem draugos
es piedzimu un liela augu
šai zemē, kur ik noslēpums kļūst skaidrs.

Ar ziņu pienesējiem draugos
es nodevības dzīlēs raugos,
un acis neasaro vairs."

(Amanda Aizpuriete)


Vai kāds zina, kad šis dzejolis rakstīts?
When Even The’

Your breasts are like.
Your thighs and your carriage.
I never thought.
Somewhere there must be.
It’s possible.
Summer has nothing.
Even Spring doesn’t.
Your feet are so.
It’s cruel to.
My defence is.
Summer certainly doesn’t.
Your.
And your.
If only.
Somewhere there must.

But the.
And the.
It’s enough to.
Soldiers don’t.
Maybe the turtle.
Maybe hieroglyphics.
Sand.
But in your cold.
If I could.
If once more.
Slip or liquid.
But the.
And the.

... tālāk ... )
06:52 pm
neapdzīvotais nams
putekļu savādās dejas
un mirušās vieglais skūpsts
uz manas domīgās sejas

neapdzīvotais nams
veco avīžu čauksti
un katli pie virtuves sijas
melni un galīgi auksti

neapdzīvotais nams
vēsās un bēdīgās telpas
un cerības tvaiki uz loga
no manas vārīgās elpas

neapdzīvotais nams
neaizkritušie plaksti
joprojām vēl dzīvais dārzs
aiz loga -
un spēcīgie laksti

neapdzīvotais nams
putekļu savadās dejas
un mirušās vieglais skūpsts
uz manas domīgās sejas

/Klāvs Elsbergs/
12:54 am
mana māte izpildīja olimpiskos normatīvus smagatlētikā

nesot skārda spaiņus ar ūdeni uz ganībām



bet tēvs tirgoja alkoholu

kamēr nebija vairs kam dzert



un lielākā daļa no iedzīvotājiem

pāragri aizmiga zem velēnas rupji adītās segas



par pirmo mirušo mēs nopirkām govi

par otro mazu zemes gabalu



tālāk es neatceros man apnika skaitīt

vientuļo atraitņu

asaru slapjo sīknaudu no vaigiem



es pierakstīju gājputnu autobiogrāfijas

ziedu un nezāļu kopotos rakstus



izklaidējos kopā ar grūsnu ābeli

raustot viņu aiz nokaltušās rokas

sev līdzi uz četrstūraino smilšukastes

ieslodzījuma vietu

Jānis Tomašs
This page was loaded Feb 17th 2019, 7:30 am GMT.