nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
09:10 am [juris kunnoss]
kā pie Bābeles torņa atvēris privātbodīti
kur vienā tik eksemplārā var dabūt atskaņas trīs -
un četrzilbīgās
tirgo astoņreizdivpadsmitkomāpieci neticams jauktenis
latviešu leišu igauņu poļu vāciešu krievu zviedru
un dāņu asinīm
bet visticamāk pusmēness turx vai karaīms
kā mūžīgais žīds reketieri viņu liek mierā
divreiz tik zūmēts no greizsiržiem grenadieriem
ne allaž savai precei notrāpa cenu par pusvelti
dārgumus atlaiž
bet lētākām atskaņām uzprasa divdesmitdivkārt
pats savācis savu mantu citur uz neatdošanu citur atradis
nevajadzīgu esam
atskaņas tās kuras švīkst riepās kauc bremzēs un bojās
tās kurās karavadoņi zobenus krusto vai baloži gulgo
pie kamīna sēdošam vīram mugura salst
filca čības tam kājās ar malciņu pašvaki
nocenotās atskaņas iekuriem kalpo bet kāds no tām siltums
daudzi viņu jau aizmirsuši izliekas nepazīstam
parādu atdot
viņa franciski šarmanto mēli "skumvisobūvorlez"
bet acis gaišzilas kā zīdainim gluds vaigs tāpatās
pa glāzītei viņš liķieri panašķo
ķeizaram dot to kas ķeizaram pienākas
un gaida nāvi ar superskaistules seju

juris kunnoss
12:51 pm
"Ar ziņu pienesējiem draugos
es piedzimu un liela augu
šai zemē, kur ik noslēpums kļūst skaidrs.

Ar ziņu pienesējiem draugos
es nodevības dzīlēs raugos,
un acis neasaro vairs."

(Amanda Aizpuriete)


Vai kāds zina, kad šis dzejolis rakstīts?
When Even The’

Your breasts are like.
Your thighs and your carriage.
I never thought.
Somewhere there must be.
It’s possible.
Summer has nothing.
Even Spring doesn’t.
Your feet are so.
It’s cruel to.
My defence is.
Summer certainly doesn’t.
Your.
And your.
If only.
Somewhere there must.

But the.
And the.
It’s enough to.
Soldiers don’t.
Maybe the turtle.
Maybe hieroglyphics.
Sand.
But in your cold.
If I could.
If once more.
Slip or liquid.
But the.
And the.

... tālāk ... )
06:52 pm
neapdzīvotais nams
putekļu savādās dejas
un mirušās vieglais skūpsts
uz manas domīgās sejas

neapdzīvotais nams
veco avīžu čauksti
un katli pie virtuves sijas
melni un galīgi auksti

neapdzīvotais nams
vēsās un bēdīgās telpas
un cerības tvaiki uz loga
no manas vārīgās elpas

neapdzīvotais nams
neaizkritušie plaksti
joprojām vēl dzīvais dārzs
aiz loga -
un spēcīgie laksti

neapdzīvotais nams
putekļu savadās dejas
un mirušās vieglais skūpsts
uz manas domīgās sejas

/Klāvs Elsbergs/
This page was loaded Dec 8th 2019, 10:46 pm GMT.