Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Vasara un dūmi

Nov. 5th, 2020 08:02 am

Gaisma novembra tumsā

Bāka. I. Kalniņš, M. Čaklais, Aleksandra Špicberga

6 comments - Leave a comment

Nov. 1st, 2020 04:23 pm

Labi, ka ziņu lasīšanai pēdējās nedēļās nav daudz laika, bet pavirši palasot par islāmistu plosīšanos un "labo cilvēku" uzstājību turpināt uzsākto politiku un pakļauties vēl pakļāvīgāk, jau atkal atcerējos Buņina rakstīto par cita laika vājprātīgajiem:
"Būt tādi paši kā viņi, mēs nevaram. Bet ja nevaram, mums beigas."

Bet te citāts no Malmes Islāma akadēmijas, kuru gadiem līdzfinansē arī no Malmes pilsētas nodokļu maksātāju līdzekļiem, vadītāja teksta, kas rakstīts oktobra sākumā, vēl pirms slepkavībām Francijā: "Francija ir ekstrēmi sekulāra un arvien islamofobiskāka nelietīga valsts, kas jau ilgstoši dzīvojusi un joprojām dzīvo, izsūcot pasaules vājo asinis. (..) Jo lielākās bailes ir tieši no arābu un musulmaņu neatkarības, vienotības un spēka. Neapšaubāmi pamatotas bailes, kad vienā jaukā dienā savas tiesības pieprasīs tie, kuri ir pakļauti Francijas ļaunumam un netaisnībai."
Saskaņā ar zviedru platstaumes viedokli viņš tiek uzskatīts par mērenu musulmani, viņa uzskatus vēlas uzzināt un izteikumus publicē mediji, kā arī Zviedrijas valsts un Malmes pilsēta viņam un viņa vadītajai iestādei maksā par "padomiem" un darbības imitācijām ekstrēmisma apkarošanas jomā. Piemēram, projekts "Safe Space Malmö" tika atbalstīts ar 12,5 miljoniem kronu.

Tags:

6 comments - Leave a comment

Oct. 31st, 2020 05:48 pm

Šonakt izčekojies Bonds, Džeims Bonds, un lepnais skotu nacionālists Šons Konerijs.
Kino uzņemšanas komandā, kurai viņš pievienojies, mierīga, stabila vīrišķiba neapšaubāmi ir daudz lielākā cieņā nekā tajā, kuru viņš atstāj un kurā sniegpārsliņas viņu jau sauca par bīstami maskulīnu.

James, James Bond

Šons Konerijs

Tags:

3 comments - Leave a comment

Oct. 25th, 2020 02:12 pm

Gandrīz nejauši vienu pēc otras noskatījos Terensa Malika un dažas Iļjas Hržanovska DAU projekta filmas par totalitārismu.
Malika filma "Apslēptā dzīve" stāsta par reālu personu - austriešu zemnieku Franci Jēgeršteteru, kurš Otrā Pasaules kara laikā izdara savas vienkāršās un klusās izvēles. Malika filmu filosofiju vienmēr gribējies saukt par pseido un estētika to nav spējusi kompensēt, bet "Apslēptajā dzīvē" pēkšņi visas viņa kino pasaules sastāvdaļas bija īstajās vietās, un nekas vairs nešķita neiederīgs vai neīsts.
No DAU projektā radītajām padsmit filmām pilnībā noskatījos trīs: "Nataša", "Drosmīgie cilvēki" un "Jaunais cilvēks", pārējās pārtinot "pa diognāli". Projekta digitālajā platformā skatāmās filmas gan viltīgu apsvērumu dēļ nav iespējams pārtīt uz priekšu, bet citur to var izdarīt.
DAU projekts kopumā filmēts 16 gadus, īpaši šim kino projektam celtā kompleksā, kurā mēģināts atdarināt padomju zinātniski pētnieciska institūta gaisotni, profesionālie un neprofesionālie aktieri ne tikai lietojuši 1940.-60. gadu sadzīves priekšmetus un tērpus, bet pat apakšveļu. Par DAU bijis daudz spekulāciju, vai režisors un aktieri nav aizimprovizējušies līdz Stenfordas cietuma un tamlīdzīgu eksperimentu līmenim. Domāju, ka nav, jo DAU filmu realitāte ir joprojām nosacīta un vispārināta spēle "es dotajos apstākļos", lai arī ļoti zem ādas palienoša.
No visa domu un iespaidu mudžekļa, kuru šīs filmas atstāj, visinteresantākā un lielā mērā arī visskaidrāk atrisinātā šķita tēma par vientulību totalitārismā. Malika filmā tā ir izvēle un nenovēršamība - pēkšņi no savējā kļūstot par izstumto, kuru labākajā gadījumā sapratīs vien paši tuvākie. Jēgeršteters ir sava tuvākā cilvēka atbalsta svētīts, bet izšķirošajos brīžos tik un tā viens.
DAU filmās vientulības tēma ir bezgalīgajā stāstā par iekļaušanos sistēmā pēc labākās apziņas un centības, vienlaikus ieslogot sevi vientuļās, nevienam neizstāstāmās šausmās un bailēs, vai esi pietiekami labi iekļāvies. Jo nosacījumi un prasības var mainīties jebkurā brīdī, pat seksā saskaras tikai ķermeņi, prāti un jūtas nē.
Bet visbūtiskākā atšķirība ir tā, ka Francim Jēgeršteteram ir mājas un ticība, DAU padomijas pelēkajās alās ieslodzītajiem māju un ticības nav.

A Hidden Life

Tags:

Leave a comment

Oct. 18th, 2020 05:59 pm

Pamanīju, ka Latvijas televīzija sākusi rādīt zviedru seriālu "Restorāns" (oriģināla nosaukums ir "Mūsu laiks ir tagad"/"Vår tid är nu") par 40-70to gadu Stokholmu, kopumā kvalitatīvs, ar labu un negaidītu aktieru sastāvu. Bet jau agrāk rakstīju, ka būtu patiesi interesanti ieskatīties šādu produktu scenāriju tapšanas aizkulisēs - vai uzstājīga prasība tā vai citādi iekļaut vēstījumā visas iespējamās un neiespējamās minoritātes iekļauta jau darba uzdevumā un, uzrakstot attiecīgo epizodi, sarakstā tiek atzīmēts trekns ķeksis, vai tomēr tiek atļauta lielāka brīvība. "Restorāna" tēlu galerijā atķeksētas ir pilnīgi visas vispārzināmās un zviedru popkultūrā nu jau obligāti iekļaujamās etniskās un seksuālās minoritātes, bet ir arī radošas inovācijas - 60. gadu restorānā uzsvērti darbojas arī pavārs-vegāns.
Ja nu kāds brīnās, vai stāsts atbilst Zviedrijas tolaiku realitātei - zviedriem ir agrāk filmēts labs seriāls "Trīs mīlestības"/"Tre kärlekar" par tieši to pašu laika posmu, bet bez smalkā toņa noteicēju diktāta, kādi tēli obligāti iekļaujami.

Tags:

10 comments - Leave a comment

Oct. 10th, 2020 11:32 am

"Netflix" nopircis krievu seriālu "Epidēmija" un pārdēvējis par "To the Lake". Skatījos pagājušogad, pirms ķīniešu sērgas sākšanās, aktieri bija ļoti labi (īpaši Marjana Spivaka, kura spēlēja māti Zvjaginceva "Nemīlestībā"), spriedze arī, kopumā iespaidīgi, bet pēc sēgas ievazāšanas tas viss varētu šķist vēl jo interesantāk. Jo īpaši noslēguma epizode... kaut gan, kā zināms, nevienam seriālam noslēguma nav, jo vienmēr var uzfilmēt korektāku turpinājumu.


"Epidēmija"/"To the Lake"

Tags:

7 comments - Leave a comment

Sep. 29th, 2020 11:37 am

Daži būtiski datumi, runājot par prāmja "Estonia" traģēdiju:
1994. gada 28. septembra naktī, ceļā no Tallinas uz Stokholmu Baltijas jūrā iet bojā 852 cilvēki,
Lai gan pirmajās dienās Zviedrijas premjerministrs pauž apņemšanos prāmi un bojāgājušos no jūras izcelt, jau 1995.gada 1. jūlijā stājas klajā likumus, kas prāmja vraka atrašanās vietu pasludina par kapu, aizliedzot turpmāku niršanu un notikumu gaitas izmeklēšanu "Estonia" tuvumā.
Zviedrijas valdība nolemj prāmi apklāt ar betona sienu, 1996.gada 19. maijā norvēģu kuģis "Tertnes" katastrofas vietā sāk izgāzt 10 000 tonnas betona un apmēram 400 000 kubikmetrus smilšu. Tikai neatlaidīgu bojā gājušo piederīgo protestu rezultātā mēnesi vēlāk valdība šos darbus aptur.

Tagad bijušie un esošie sociāldemokrātu valdītāji nobijušies kā diegi jaunās dokumentālās filmas "Estonia - atradums, kas izmaina visu" dēļ. Filmēšanas komanda aizliegumus pārkāpa, pret diviem filmēšanas grupas dalībniekiem - zviedriem - ir izvirzīta apsūdzība par "kapu miera traucēšanu".

10 comments - Leave a comment

Sep. 26th, 2020 01:48 pm kurš to sauca par sazvērestības teoriju?

"Dagens Industri" raksta, ka vakcinēšanās pret Covid-19 var būt obligāta, lai ieceļotu noteiktās valstīs, mācītos vai strādātu.
"Papildus iestāžu rekomendācijām - un pilsoņu vēlmēm - mums būs jāņem vērā arī citu valstu noteiktās prasības un prasības noteiktās vietās. Par to šobrīd runā visur: ES, Pasaules Veselības organizācijā un starp nozares kolēģiem," saka Zviedrijas vakcinācijas koordinators Ričards Bergstrēms.
Viņa darbavieta ir izvietota Ženēvā, Šveicē, un viņš apgalvo, ka tur tiek arvien vairāk runāts par turpmākajām vakcinācijas prasībām dažādās nozarēs: "Esmu jau dzirdējis par universitāti, kura pieprasīs gan darbinieku, gan studentu vakcinēšanu, lai izveidotu drošu universitātes pilsētiņu."
Vērojot tendences, gan izskatās, ka šī būs tā retā joma, kura zviedri neskries pa priekšu vilcienam, bet brauks otrajā vagonā. Toties citu skrējēju pa sliedēm būs gana daudz.
https://www.di.se/nyheter/covidvaccin-kan-bli-obligatoriskt-vid-resor/

Tags:

7 comments - Leave a comment

Sep. 24th, 2020 03:37 pm

Laikraksts "Expressen" empātiski raksta par noziedzniekiem, kuri 8 stundas spīdzināja, varoja un pēc tam mēģināja aprakt dzīvus divus sešpadsmitgadīgus zviedru puikas. 21 gadu vecais irānis (izcelsmi laikraksts, protams nemin) esot bezdarbnieks un sapņojot atvērt restorānu. "Viņš stāsta par dzīvi cietumā: viņš domā, ka tā ir garlaicīga, bet, pēc psihiatra domām, viņš "pašreizējā situācijā nejūt nekādu satraukumu"". 18 gadīgajam tunisietim esot ADHD diagnoze un gadīšanās sliktā kompānijā. Humānā zviedru tautas daļa sociālo tīklu komentāros izsaka pateicību par iejūtīgo skaidrojumu.
Laikraksts diemžēl ir neiekļaujošs un diskriminējošs pret dažādām profesijām, jo, spriežot pēc iepriekš veikto noziegumu sarakata, bezdarbnieks ir bijis pat ļoti nodarbināts.

Tags:

9 comments - Leave a comment

Sep. 22nd, 2020 09:34 am ko ārzemju ziņās jums nestāsta

2700 notiesāti noziedznieki gaida rindā uz Zviedrijas cietumiem. Agrāk rinda uz cietumu esot bijusi 50 dienas, tad 75 dienas, bet nu jau 100 dienas.
"Situācija ir nopietna. Šodien mūsu klientu pieplūdums ir ievērojami lielāks nekā pirms dažiem gadiem. Pēdējo divu gadu laikā mēs esam izbūvējuši 700 jaunas vietas, bet ar to nepietiek," saka Zviedrijas Kriminālpārvaldes nodaļas vadītājs Jūakims Rīghammars. Bet sabiedriskās televīzijas žurnālists vēsta: "Doma, ļaujot noziedzniekam atrasties brīvībā laikā starp notiesājošu spriedumu un cietumsodu, ir tāda, ka cilvēkiem jāpaspēj nokārtot lietas savā dzīvē, piemēram, pieprasīt bezalgas atvaļinājumu."
Gaidot rindās uz cietumu, bieži tiek izdarīti jauni noziegumi. Arī nesenajā gadījumā, kad Solnā 8 stundas varoja un spīdzināja, bet pēc tam mēģināja aprakt dzīvus divus pusaudžus, viens no noziedzniekiem jau jūlijā bija notiesāts par ļaunprātīgu dedzināšanu, bet pārpildīto cietumu dēļ viņa rinda uz vietu ieslodzījumā vēl nebija pienākusi. Šī no Irākas importētā noziedznieka kontā arī pirms dedzināšanas jau bija vairāki smagi noziegumi.
https://www.svt.se/nyheter/inrikes/tusentals-domda-gar-fria-i-vantan-pa-fangelse

Tags:

11 comments - Leave a comment

Sep. 16th, 2020 09:08 am

Valsts policijas priekšnieka vietnieks Matss Lēfvings intervijā apgalvo: "Šobrīd mums Zviedrijā ir vismaz 40 uz ģimenes saitēm balstīti kriminālie grupējumi, tā dēvētie klani, es apgalvoju, ka viņi ieradušies Zviedrijā vienīgi ar mērķi organizēt un sistematizēt kriminalitāti. Viņi pārņem varu, viņiem ir augsta vardarbības kapacitāte, un viņi grib pelnīt naudu. Un to viņi dara ar narkotiku noziegumiem, vardarbīgiem noziegumiem un izspiešanām. Indivīds nav svarīgs, pat laulības tiek organizētas, lai stiprinātu klanu. Turklāt visa ģimene, dzimta vai klans audzina savus bērnus tā, lai viņi pārņemtu noziedzīgo organizāciju vadību. Šiem bērniem nav ambīciju kļūt par sabiedrības daļu, bet viņiem ir kopš dzimšanas ieaudzinātas ambīcijas pārņemt kriminalitāti, un tur mēs Zviedrijā esam diezgan naivi."

Uzmini nu, pie kādiem pasākumiem ķērās "labie cilvēki" pēc šīs intervijas.

Tags:

7 comments - Leave a comment

Sep. 12th, 2020 11:24 am

Netflix jaunais, krāšņais piedāvājums - https://www.youtube.com/watch?v=EqqHlG5BeVs. Laikraksts "The Telegraph" raksta, ka tiem, kuriem ir iebildumi pret šādu Epšteina draudzenes garā radītu izklaidi, esot bail no bērnu seksualitātes...

Tags: ,

10 comments - Leave a comment

Sep. 11th, 2020 05:22 pm vēl par Oskariem

Uzticība attiecīgajai ideoloģijai būs ne tikai noteicošais kritērijs balvu nominācijām, bet jau ir kritērijs, izvēloties jaunos Kinoakadēmijas biedrus, filmu vērtētājus. Tiem, kurus nesen izvēlējās no Zviedrijas, rases sertifikātus vēl varbūt neprasīja, bet līdzšinējie darbi bija ideoloģiskajām prasībām atbilstoši. Tātad Zviedrijas 2020.gada pienesuma ASV Kinoakadēmijas spēles un dokumentālo filmu vērtētāju saimei pilns saraksts: Guzīnu izcelsmes režisors Levans Akins, kura kontā tikai divas filmas un atsevišķas seriālu epizodes, toties viņa Gruzijā filmētā filma "And then we danced", par divu puišu - dejotāju - mīlu, izsauca pat ļoti asus protestus pirms pirmizrādes Tbilisi. Zviedru reportieri to, protams, atstāstīja patronālās šausmās par tādu nepateicību un atpalicību. Irāņu izcelsmes režisors Ali Abasi, ievērību guvis ar filmu "Border" par meža briesmonīšu iekļaušanos sabiedrībā. Divu filmu autors Kaspers Kolins, uzņēmis visai intersantu dokumentālo filmu par trompetistu Lī Morganu "I called him Morgan" no Morgana draudzenes skatpunkta. Jērans Hugo Ulsons, bez konkurences kvalificējas savas ievērojamākās filmas nosaukuma dēļ vien - "The black power mixtape 1967-1975".

Tags: ,

2 comments - Leave a comment

Sep. 10th, 2020 08:03 pm

Piemetot savu pieckapeiku uzjautrinošām sarunām par jauno kvalificēšanās kārtību Oskariem, atļaujos pareģot, ka godājamiem locekļiem nāksies ASV Kinoakadēmijas paspārnē nodibināt mazu rasu bioloģijas institūtiņu, lai ieviestu precīzu kontroli pār galveno lomu un 30% iekvotēto atbilstību prasībām.
Tad vairs neviens neiesmies par birkas 'person of color' piekarināšanu Banderasam https://www.theolivepress.es/spain-news/2020/01/17/shock-as-spains-antonio-banderas-is-labelled-coloured-ahead-of-oscars/, bet viņš pats priecīgs iesniegs sertifikātu vai arī nokaunēsies par tāda neesamību.

Tags: ,

5 comments - Leave a comment

Sep. 9th, 2020 08:44 am par sugu izcelšanos

Kreisajiem teroristiem reiz, 20.gadsimta 70tajos radās plāns nolaupīt Zviedijas nodarbinātības ministra vietnieci Annu-Grētu Lejonu. Sekojot plānam, viņas miessasargs bija jānošauj, bet Anna-Grēta jāiesēdina šaurā koka kastē kādā Stokholmas pagrabā un jāgaida prasību izpilde. Leijonas nolaupīšanas mērķis bija saņemt izpirkuma maksu un piespiest Rietumvācijas valdību atbrīvot apcietinātos organizācijas "Sarkanās armijas frakcija" teroristus (Rote Armee Fraktion/RAF nosaukta par godu Kubas, Ķīnas un Krievijas revolucionārajām armijām, tā uzskatīja, ka cīnās pilsētas partizānu karā pret pastāvošo varu un buržuāziju). Attiecīgās ideoloģijas pārstāvji jau tolaik ar eksaktajām zinībām pārsvarā bija uz jūs un kasti bija uzkonstruējuši tādu, kurā izdzīvošanas iespējas bija minimālas. Par laimi, Annai-Grētai šajā šķirstā nenācās nokļūt, jo Stokholmas policija teroristus aizturēja neilgi pirms plānotā uzbrukuma. Policijas operācijas nosaukums bija "Sarkanā Eba", bet pēc teroristu vadoņa, vācieša Norberta Kröchera, aizturēšanas policija ziņoja, ka Eba kļuvusi zaļa.
Bandas vadoni izdeva Rietumvācijai un notiesāja uz 11,5 gadiem, bet pēc 8 gadiem atbrīvoja, kādu lielbritānijas pilsoni izdeva Lielbritānijai un netiesāja vispār. Pārējos tiesāja Zviedrijā, piespriežot no 3 mēnešiem līdz 4 gadiem maigus sodus. Vēlāk daži no šiem jaukumiņiem turpmākajai karjerai izvēlējās visai līdzīgu ceļu. Uzmini nu, kāda ir viņu nodarbošanās mūsdienās.

4 comments - Leave a comment

Sep. 6th, 2020 09:38 am

Te vēl nedēļu varēs redzēt Valmieras teātra izrādi "Meža meitas" - https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/05.09.2020-teatris.zip-valmieras-teatra-izrade-meza-meitas.id196058 - par sieviešu dzīvi mājās, mežā, cietumā nacionālo partizānu kara laikā.
Skaudrs stāsts, skatoties acīs cauri laikam un liecinot par Sievietēm, kuras tiešām bija Mūsējās.

2 comments - Leave a comment

Sep. 2nd, 2020 09:01 am "... Zviedrijai, kuras vairs nav"

Vakara laikraksta "Aftonbladet" galvenais politiskais redaktors raksta: "Bandu nodarītie postījumi, spridzināšanas, organizētas slepkavības un laupīšanas, pazemojot upurus, ir novedušas vardarbību tādā līmenī, ar kādu mūsu sabiedrība, šķiet, nav spējīga tikt galā. Mūsu kriminālpolitika ir veidota Zviedrijai, kuras vairs nav."
Daži domā, ka tā beidzot ir notiekošā apjēgsme, es domāju, ka tas ir lepns paziņojums par sasniegto, jo sociāldemokrātiskais laikraksts, tāpat kā tā redaktors vienmēr bijuši velkomisma propagandas un importētās noziedzības relativizācijas pirmajās rindās, sacenšoties par pirmo vietu centībā vien ar "Dagens Nyheter" un sabiedriskajiem medijiem.
Tas pats laikraksts vakardienas ziņās par bandu kariem Gēteborgā apmierināti vēsta, ka situācija normalizējoties, jo visiem labi zināma kriminālistu ģimene iekasējusi "soda naudu" no citas bandas kā kompensāciju par kādu agrāku šaušanu, tāpēc noslēgts pamiers. Laikraksts to nosauc par jaunatklātu harmoniju...
https://www.aftonbladet.se/nyheter/a/y3LpnR/uppgifter-konflikten-i-goteborg-over--betalade-for-skjutning

Tags:

5 comments - Leave a comment

Aug. 31st, 2020 05:03 pm

Komiski vērot, kā "Kultūrdevas" vadītāja cenšas izspiest kādu aizvainotu vai diskriminētu šņukstu no 3 veiksmīgām aktrisēm. Neizdodas. Un Ždanoka arī viņām neesot mūsējā. Nākamreiz ne tikai pareizs scenārijs jāuzraksta, bet arī pareizi dalībnieki jāatlasa.
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.08.2020-sievietes-un-sabiedribas-uzliktie-uzvedibas-modeli.id195504/

6 comments - Leave a comment

Aug. 31st, 2020 07:52 am

Pēc baisā nozieguma, par kuru te rakstīju vakar, "labie cilvēki" nopietnām sejām nolēmuši vairāk uzmanīt... kapsētas, jā, nevis noziedzniekus, bet kapsētas, Karl!
https://www.svt.se/nyheter/lokalt/stockholm/okad-bevakning-pa-stockholms-kyrkogardar

Tags:

5 comments - Leave a comment

Aug. 30th, 2020 11:18 am kreiso kapu kultūra

Pagājušajā sestdienā, stundu pirms pusnakts divi sešpadsmit gadus veci puiši devās uz mājām caur škietami mierīgu rajonu pie Karolinska Universitātes slimnīcas Solnā. Nākamajā rītā viņus atrada tuvējā kapsētā, apmēram astoņas stundas viņi bija varoti, sisti un spīdzināti, velkot ar nazi pa rokām un kājām, pēc tam viņus mēģināja aprakt dzīvus. Pirmajās dienās pēc nozieguma prese darīja visu, lai pārliecinātu lasītājus, ka arī uzbrucēji bijuši puikas, līdz bija spiesti atzīt, ka tie ir 18 un 21 gadus veci attiecīgas, vārdā neminamas, izcelsmes noziedznieki, jau vairākas reizes tiesāti. Viens no viņiem notiesāts arī šovasar, bet sistēma viņu "neesot paspējusi" apcietināt soda izciešanai.
Kreisie politiķi un debatētāji, kuriem vienmēr kāds nēzdodziņš sagatavots pašizdomātai upuru hierarhijai, šoreiz presē un sociālajos medijos nevis rakstīja par notikušo, bet uzbruka tiem, kuri norādīja, ka tās ir bezatbildīgās politikas kārtējās sekas. Nepareizi bijis arī atgādināt, ka pēdējā laikā ļoti pieaudzis to noziegumu skaits, kuru mērķis ir pazemot un spīdzināt upurus - parasti ļoti jaunus zviedru puišus un meitenes.
Upd. Podkāstam par šo jau tradicionālo kreiso uzvedību autori devuši nosaukumu "Kreisie apglabāja sevi Solnas kapos".

Tags:

Leave a comment

Back a Page