Vasara un dūmi

"Spēlmaņu naktī" ļoti laba dziesmu izvēle. Mācāmies atkal runāt Ēzopa valodā, un izdodas labi.
Man gan tur pietrūka "Parlamenta kora" un "Piecu pirkstu", bet tas varbūt vairs un jau atkal nav pietiekami aizplīvuroti šim laikam.

Ko tu, dūre, drīksti?

Hermanis raksta: "Progresa mīļotāji tomēr laikam piespiedīs mums teātrī iestudēt to "Suņa sirdi"." Intervijā Sobčakai viņš pirms laika stāstīja, ka daļa aktieru Cīrihes teātrī, kur viņš "Suņa sirdi" iestudēja pirms četriem gadiem, sākumā uzskatījuši, ka Šarikovs ir pozitīvais varonis.
Tikai nesen pirmo reizi noskatījos Aberto Latuadas "Suņa sirdi" ("Cuore di cane"). Izila, tāpat kā Bortko filma, un itāļi visu ir sapratuši pareizi.

Zviedrijas Ārlietu ministrija evakuējusi no Kabulas uz Kataru 19 vēstniecības darbiniekus, kuri ir Zviedrijas pilsoņi, bet atstājusi visus viņu kolēģus - vēstniecības vietējos darbiniekus - Kabulā. Jau vairāk nekā pirms nedēļas darbinieki uztraucās par to, ka vēstniecībai nav plāna viņu evakuācijai, bet tika mierināti, ka viss būs labi. Tagad ārlietu resors pārtraucis atbildēt uz viņu zvaniem.
Tikmēr šeit, Zviedrijā, sociālie un migrācijas dienesti 6 gadus auklējas ar hazāru vīriešiem, kuri 2015. gadā uzdevās par vientuļiem bēgļu bērniem no Afganistānas, bet patiesībā vairumā gadījumu bija pieauguši vīrieši no Irānas, par pabalstu naudu brauca apciemot ģimenes Irānā utt. Viņu aprūpē humanitārās lielvaras ambīcijas bija un ir milzīgas...

Elīna Garanča: "Tas ir tāds virziens, kurā mums visiem ir atņemtas balsstiesības, un mēs visi kā tādas kazas vai aitas ar nodurtu galvu, mums vienkārši nodod virzienu, un mēs neskatoties ne pa labi, ne kreisi, to visu pieciešam (..)"
Interesanti, kādos atpakaļrāpulības epitetos modītēm sekojošie raganu mednieki sauks Garanču.

Kulturālās bagātības kārtējais sasniegums - netālu no Stokholmas, Flemingsbergā, sašauta četrgadīga meitene un sešgadīgs puika.
Šovasar vidējais šaušanu skaits nedēļā 5-8.

Šonakt kulturāli bagātinātā Gēteborgas no-go rajonā nošauts patrulējošs policists. Valdība un sabiedrība esot sašutusi un izbrīnīta, Karl, sašutusi un izbrīnīta par savas rīcības sekām. Pati esmu tik neizbrīnīta, ka šo pieminu vien kā kārtējo ceļa stabiņu noziedzīga absurda akceptēšanas ceļā, kurš sākās ar to, ka lolojamie nabadziņi savu izmisumu un protestu pret humanitāro lielvaru pauda dedzinot auto un demolējot apkārtni, turpinājās ar "viņi šauj un spridzina savējos bandu karu ietvaros", tad - "gadās nošaut un nodurt arī pa kaimiņam vai garāmejošai sievietei un bērnam", un tagad ir likumsakarīgi nonākuši līdz policistu slepkavošanai.
Vai tāpēc kāds attapsies un pamodīsies? Protams, ka nē, gaidīs nākamo pašbruğētā ceļa stabiņu, pie kura sašust un izbrīnīties.

Modīgajās sociālo tīklu raganu prāvās vēl varētu kādu apsūdzēt un notiesāt par Piltenes vai cita miesta aplaišanu ar mēri kovidu kā "Sumpurņu ciemā". Starp citu, kuri latviešu rakstnieki vēl rakstījuši par raganu prāvām? Rutku Tēvs, Rainis, kurš vēl?

Lasot par rakstnieku kaislīgajām ķildām ap LaLiGaBu, uzdūros kādai absurda ziņās daudz būtiskākai, bet mazāk tiražētai ziņai. Izrādās, ka Gundega Repše izstājusies no biedrības "Latvijas PEN" - starptautiskā PEN dalīborganizācijas, kura dibināta, lai iestātos par vārda un citas izteiksmes brīvību, jo tā par šo brīvību nav iestājusies. Latvijas PEN vadītāja uzskata, ka Repšes komentāri ir dīvaini un atbild: "Katrs var darīt un nākt ar saviem ierosinājumiem, un tad balsojot izlemj, ko un kā darīt", "Un būtu pat ļoti forši. Tomēr šeit atslēgas frāze ir: ja kāds vēlētos kaut ko darīt."
Loğiski, jo vadība taču nevar paspēt visu padarīt, jāizvēlas svarīgākais - piemēram, biedrības biedriem nozīmīgāko 2020.gada grāmatu saraksta sastādīšana un reklamēšana.

Atbrīvojot telefona tastatūru no uzmācīgā vārdu priekšā teicēja un labotāja, atklāju, ka tastatūras iestatījumi tagad piedāvā arī bloķēt aizskarošus vārdus. Spriežot pēc līdzšinējo valodas ieteikumu līmeņa, var cerēt, ka līdz sapratnei par latvisko aizskārumu valodas diriģentiem būs vēl krietni jāpacīnās, bet izplatītāku valodu lietotājus interesantas pārmaiņas sasniegs pirmos.
Interesanti, kā tas izskatīsies praksē - ziņu neatsūtīs vispār, atsūtīs bez aizskarošajiem vārdiem vai, klasiskā visa veida caru ohranku garā, aizpervēs privātā sarakstē nepieļaujamos vārdus ar melnu krāsu?

Reizēm tiešām ļoti gribas saglabāt kaut jel niecīgu naivitāti, bet tad sabiedriskos medijus no skatāmlauka jāizdzēš pavisam. Tikai pirms dažām dienām, komentējot kādu aborigens ierakstu un pieminot, ka ar vairākiem pedofīliem draudzīgais zviedru politiķis http://klab.lv/users/heda/233121.html varētu atgriezties politikā, pēc tam pati sevi norāju par pesimismu un centos sev iestāstīt, ka Overtona logs tomēr vēl nav izcirsts tik plašs, lai empatizētu kaut kam tādam. Bet piektdienas vakarā, pāršķirstot sabiedriskās telvīzijas video - tadam! labākā raidlaika sarunu šova vadītāja, sašķobījusi žēlīgu sejiņu, intervē minēto politiķi par viņa kopdzīvi ar bērnu izvarotāju un tās sekām, kas nabadziņu pavisam satriekušas. Viņš gan apgalvo, ka par konkrētajām bērnu izvarošanas 22 epizodēm, nav neko zinājis, jo negribējis zināt, par ko dzīvesbiedrs tiesāts. Acīmredzot, cilvēks zviedru politikā un citos procesos tik akūti nepieciešamas, lai gatavotu atgriešanos, jo žurnāliste pat nedomā konfrontēt ne par draudzību ar vismaz vēl 2 tiesātiem pedofīliem, ne ar probācijas dienesta iepriekš atklāto, ka politiķis pat izteicis sašutumu par probācijas dienesta interesi par kopdzīvi ar izvarotāju, tātad ticis brīdināts.
Saruna kopumā ir visai juceklīga, aizmiglota, uz intervētā pārdzīvojumiem vērsta, bet šajā iejūtības jūklī tomēr iemanās kāda daudz izsakoša detaļa - Eiropas Parlamenta deputāta kopdzīve ar bērnu izvarotāju beigusies tikai dienā, kurā apkārtnes iedzīvotāju naidīguma dēļ vairs nav bijis iespējams garantēt izvarotāja drošību...

Trešdien mazā Zviedrijas pilsētiņā Vētlandā kāds 22 gadus vecs afgānis, kurš valstī ieradies 2016.g.un kopš tā laika ticis valsts uzturēts, sadūra septiņus cilvēkus. Noziegums vispirms tika kvalificēts kā terorisms, pēc tam kā slepkavības mēģinājums. Preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs norādīja, ka pagaidām labāk nediskutēt par noziedznieku un viņa izcelsmi, bet premjerministrs Stefans Levēns, paziņoja, ka notikušais neesot migrācijas jautājums. Savukārt platstraumes mediji centīgi uztraucas par sabiedrības reakciju, intervē cilvēkus, kuriem kas empātisks sakāms par uzbrucēju, un monitorē, vai mazās pilsētiņas iedzīvotāji nereaģē "neveselīgi".

Kārtējo reizi vīlos "humanitārās lielvaras humānajos medijos", jo visai nejauši uzdūros rakstu sērijām par nabaga pasūtītājiem, kuriem pagājušajā gadā covida dēļ radušās grūtības izņemt pasūtījumus Ukrainas un Gruzijas surogātmāšu fabrikās. Zviedrijā surogātmāšu izmantošana nav legāla, bet zviedri var veikt pasūtījumus ārzemēs un pēc tam to glīti un likumiski noformēt. Par surogātmāšu izmantotāju nedienām empātiski stāsta tie paši mediji, kuri verbāli nolinčo un krīt morālā histērijā katru reizi, kad kāds pieķerts pērkot prostitūtu pakalpojumus. Loģika ir dzelžaina - stundu ilga sievietes ķermeņa izmantošana par samaksu ir noziegums, bet izmantošana deviņus mēnešus - normāls darījums.
Starp citu, intersanti, kā ar šo kognitīvo disonansi tiek galā Holivudas dīvas un dīvji, kuri mediju starmešos žēlīgi plikšķina skropstas par gadsimtiem senām verdzībām, bet pēc tam tiem pašiem medijiem lepni izrāda kādas mūsdienu verdzenes iznēsātu bēbīti.

Vija Kilbloka: "Grāmatas ar bezburtu lapām - piezīmju grāmatas un gadagrāmatas - drīkst pārdot, bet grāmatas ar apdrukātām lapām - nedrīkst! Papīru pirkt drīkst, pildspalvu, zīmuli, krāsas - nedrīkst."
Nemēdzu būt Kilblokas fane, bet lēmums vērsties Satversmes tiesā par uzņēmuma diskriminēšanu ir loģisks un atbalstāms, kādam taču ir jānosauc absurds īstajā vārdā arī publiski.

Komentējot blakus tēmā, atcerējos, ka neesmu šeit piefiksējusi Zviedrijas sabiedriskā radio izpilddirektores pašas teikto, par to, kādus kritērijus Zviedrijas Radio ņem vērā, pieņemot darbā darbiniekus: "Zviedrijas Radio nav rasistisks uzņēmums, un mums nav rasistisku darbinieku. Mēs pieņemam darbā, vadoties no kritērijiem, un izvēlamies darbam labākos dotajā mirklī. Dažreiz izšķirošais kritērijs ir etniskā piederība, dažreiz dzimums, dažreiz ekonomiskais stāvoklis, dažreiz tas, vai jūs nākat no pilsētas vai laukiem."
https://www.pressmachine.se/pressrelease/view/medborgerlig-samling-do-anmaler-sveriges-radio-24668

Kāds somāliešu izcelsmes reperis-kriminālists, Rinkebijas bandas dalībnieks pirms pāris gadiem bija tik būtisks Zviedrijas sabiedriskajam medijam, lai radio žurnālists dotos viņu empātiski intervēt uz cietumu. Neilgi pēc atbrīvošanas viņš pagājušā gada sākumā tika aizturēts aizdomās par slepkavību, un labticīgie mediji jau atkal iejūtīgi rakstīja par viņa centieniem tikt atbrīvotam, nākotnes plāniem un repošanas prasmēm. 2020.gada martā viņu atbrīvoja pierādījumu trukuma dēļ. Tagad viņš aizturēts vēlreiz - par līdzdalību cilvēka nolaupīšanā un spīdzināšanā, bet starplaikā sabiedriskais radio paspējis izcelties vēl vairāk nekā iepriekš, novembrī ieceļot viņu par Nākotnes Mākslinieku un nominējot kategorijā 2020. Gada Mākslinieks.
Dažiem vārajiem iebildumiem, ka ar aktīvu kriminālistu mediji varbūt varētu apieties vismaz tāpat kā ar tiem, kuri apsūdzēti par 20 gadus seniem, bezliecinieku MeToo - kaut vai aizvākt no sabiedriskās televīzijas slavinošu interviju, tiek lepni atbildēts, ka māksla neesot tas pats, kas personība, un katram esot tiesības praktizēt savu kultūru.