heda | Feb. 26th, 2022 04:05 pm Sajūta, ka esmu iemesta atpakaļ laikā - 2014.gada pavasarī, raudot lasot harkovieti Serhiju Žadanu: "Viss, ko tu dari ar savām rokām, strādā tavā labā. Viss, ko tu izlaid caur savu sirdsapziņu, sitas vienā ritmā ar tavu sirdi. Mēs palikām šajā zemē, lai mūsu bērniem nebūtu tālu jāiet uz mūsu kapiem. Tā ir mūsu brīvības sala, lauksaimniecības paplašinātā apziņa. Penicilīns un Kalašņikovs – divi cīņas simboli, Donbasa Kastro ved partizānus caur miglainām sēņu plantācijām uz Azovas jūru."
Un vēlreiz kopā ar Grebenščikovu sakot:"Наебали". Tikai tagad esmu 8 gadus skarbāka un zinu, ka tā esmu arī es, kas nodod, kas najebala. Jo bez manas, mūsu visu nodevības un bezspēcības tas taču nebūtu iespējams, vai ne?
"Наебали" Read Comments |