Vasara un dūmi -

Par "Emīliju" pagaidām neteikšu neko, jo līdz šim redzātas tikai divas sērijas. Aktieru atlase ir veiksmīga un spēlē labi, jo īpaši Zariņa un Zāle, bet...
Bet beidzot noskatījos "Nebaidies ne no kā" un kārtējo reizi sadusmojos par latviešu kino dīķa cildinošo pašapkalpošanos, kura reizēm pievērš ļoti daudz uzmanības vājiem darbiem, bet labus darbus ignorē. "Nebaidies ne no kā" ir visnotaļ labs darbs, pat neatceros, kad pēdējo gadu latviešu kino redzēts tik precīzs temps un spriedze. Dumburs, Lūriņa un Meiers spēlē izcili, pārspējot visu no viņiem gaidīto. Varbūt kritiķus un citus mulsina tas, ka Ēķis nav nekāds smalkais režisors, kurš liktu aktieriem pa tumsu un miglu bez teksta klīst. Vai arī rodas bažas, ka galvenā varoņa Priverta izvēles un lietotās vielas rada nepareizas morālas sekas. Domāju, ka nerada, tieši otrādi - krīzes centru potenciālajām un esošajām klientēm noteikti vajadzētu tādas filmas rādīt kā mācību materiālu, lai iemācītos atpazīt sociopātus. Sociopātijas alfabētu "Nebaidies ne no kā" komanda pārzina perfekti, ne sliktāk kā Skorsēze dauzonīgajā stāstā par Ņujorkas sociopātu Belfortu "Volstrītas vilks", turklāt izstāsta to ar latviešiem saprotamākiem piemēriem.
Reizēm sagadās, ka kāda tēma jauši vai nejauši neatstājas, un, palūkojoties, ko šogad safilmējuši brāļi norvēģi, atklāju dažsēriju seriālu "Exit". Tajā sociopāti ir veseli četri, scenārijs balstīts uz reālu Norvēģijas finanšu haizivju stāstiem, un režisors Eisteins Karlsens apgalvo, ka vismaz 70 procenti no filmas notikumiem notikuši patiesībā. Daži moralizējoši zviedru kinokritiķi jau paspējuši nodēvēt "Exit" par gada pretīgāko seriālu, tomēr par seriālu raksta daudz, neignorē. Filma ir vizuāli ļoti skaista un tik viltīga, ka sākumā tiešām viegli sapīties attieksmē pret tās varoņiem - spoži vaskotiem ābolīšiem puvušiem vidiņiem. Šīs sapīšanās dēļ vienīgā iedarbīgā taktika, kā tikt galā ar sociopātiem dzīvē, esot bēgt. Bet vēl drošāk ir to visu vērot tikai caur ekrānu.
Pēc "Exit" dubultmorāles meistaru vērošanas atcerējos citu norvēģu puisi - klimata aktīvistu, miljonāru un "filantropu" Peteru Stūrdālnu, kurš, atbildot uz jautājumu par to, kā lidināšanās ar pivāto lidmašīnu rīmējas ar viņa aktīvismu, atbildēja: "Labāk dubultmorāle nekā nekāda morāle." Kad par to uzrakstīju, daži cibiņi centās pārliecināt, ka varbūt viņam esot taisnība un dubultmorāle tehniski esot labāka par bezmorāli. Tomēr sociopāti parasti nav tik aprobežoti, lai vismaz paši sev un parasti arī citiem nespētu radīt morāles šķietamību, tādu rada gan Priverts, gan norvēģu haizivis, gan Stūrndāls, gan Gors, gan citi, kuru aktīvismam nav nekā kopīga ar viņu pašu dzīvesstilu. Būtu tiešām interesanti reiz redzēt arī godīgu filmu par pēdējiem diviem un viņiem līdzīgiem politikas virzītājiem, bet tik drosmīgi laikam nav pat norvēģu kinovīri un pagaidām nešķiet, ka vēstījums par viņiem varētu ļoti atšķirties no "Exit".