Vasara un dūmi -

Atvainojos par "Emīlijas" spoileri, ja kāds vēl nav redzējis, bet Sīmaņa nevīžība pēdējā sērijā ir briesmīga.
Nepietiek ar savu un citu klišeju atkārtošanu, klīstot pustumsās, pusmiglās un bēniņos, vēl arī daži varoņi jānošauj, lai pēc tam titros viņus augšāmceltu un izziņotu par nogalinātiem vēlāk, citur un citos veidos. Jo kurš gan varētu atteikties no šaušanas epizodes, ja reiz ticis pie filmēšanas?
Un filmas beigas, kas tas vispār bija?
Pirmās četras sērijas ir daudz prasmīgāk uzņemtas, tomēr ļoti traucēja tas, ka gandrīz visi spēlē savu varoņu likteņus caur zināšanām par tālākajiem notikumiem, un gandrīz nemaz netiek no konkrētības līdz vispārinājumam. Kairiša "Melānijas hronika" uzstādīja latiņu daudz augstāk - pierādot, ka ir iespējams notiekošo rādīt arī neziņas un pārsteiguma pilnām acīm, pat ja varoņu dzīves scenārijs jau sen uzrakstīts un skatītājiem zināms.
Arī aktieriski no to laiku cilvēku tēla ne reizi neizkrita tikai Bartkevičs un Dzelzītis, tuvu tam bija arī Maliks un Anže. Pārējiem lielā mērā traucēja scenārija shematiskums, jo filmas mākslinieku radītā fiziskā vide bija detaļām daudz bagātāka nekā scenārija piedāvāto cilvēcisko izpausmju vide.