nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā
 
šis te no Jaunā Ikara mani visspecīgāk pavilka:

Pirmo kanibālisko mielastu es neaizmirsīšu
nekad
tas notika karstā vasaras dienā
izgāju gaitenī mums tieši latīņu valoda bija
pats nezinu kā nolēmu skolotāja kabinetā
ienākt
ar mani vien kailkakla lija un sabozušies zvēri
kas atņirdza baltos zobus uz ģimnāzisti Elu
tā nomira manās rokās klusi šņukstot
muguru atspiedusi pret Āzijas karti
līdz pat dibenam izēdu viņas vaļējās krūtis
apēdu viņu visu
nozieguma vietā palika vien izbirušas krellītes
uz grīdas salauzta ķemmīte

Vispār mīlnieki visi ir cilvēkēdāji
palūdziet policijas iecirknī
ieskatīties melnajā hronikā
šausmas cik daudz jaunu cilvēku apēsts gada
laikā
aiz nelaimīgas mīlestības
Comments 
04:31 pm
šitais ir cmuks. kas tas par Ikaru tādu, kaut kāds tulkotais?
09:49 am
peedeejais pants man traapiija pa iistam...tas ir kaut kas.
01:29 pm
tas ir Konstantīna Bībla dzejojums - tjipa zona - Jaunais Ikars, atdzejojis Kārlis Vērdiņš, paldies viņam par to.
This page was loaded Nov 20th 2024, 3:38 pm GMT.