***
Tu guli, un tevī staigā zemi pazemes vēji, metro tuneļu glāsti, smaržas un bezizejas, tu guli, un slīdošas kāpnes ved tavus sapņus uz darbu kā proletāriešus agrus, blāvus, blīvus un skarbus; tu sevī kā vagona stūrī pret sienu atspiedies, stāvus nepamosties, pat sajuzdams pēkšņas bailes no nāves; tu guli. Un ātrumu uzņem tukšuma klabošā gaita. Melns dežurants stiklotā būdā mazas naudiņas skaita.
| |