varbūt ka sarkanā bet varbūt baltā rītā
viss marmors atkal pārvērtīsies krītā
un kaite krītamā par stāvamo tad taps
un lata sievas vaibstus atgūs sālsstabs

kāds lejup brauks pa nokaitētu reni
ar ērkšķu vainagiem jau nīče rotā peni
pēc viņu līdzības es esmu uzgleznots
ar baltu zeķi galvā atnāk dieva sods

paldies paldies es labāk plēšu traukus
ar mīklas rullīti pa tukšu vietu brauku
un ziliem burtiem gaisā rakstu tas man dots
ak rīts tik sidrabots tik sidrabots