IX
Man nebūs tevis kauns, ei, Dziesma, tu
skurbā stabulniec, ved mani – Deviņpad-
smitais vai Deviņdesmitpirmais, vai div-
reiz jāsaka? – nē, Rīgas nedosim! – ja
nebūs bataljonu, nāks aktieri, un savu vie-
tu zinās i šoferis, i spēkrats lempīgais.
Kā vepris sariem bozies, Bastejkalns –
stingeriem! Zvans noskanēs, un atskries
visa klase, un tantiņa, un skolas direktors
a – kad likās – zudis viss – vēl dziesma sa-
vus svētos atsūtīs, un to mums daudz, tik
daudz, un katrā manī – Viņa.