Dzejolis jums Valentīna dienā par rozīti (es nezinu, vai viņš ir atdzejots, vai ir?Anna?)
PSALM
Niemand knetet uns wieder aus Erde und Lehm,
niemand bespricht unsern Staub.
Niemand.
Gelobt seist du, Niemand.
Dir zulieb wollen
wir blühn.
Dir
entgegen.
Ein Nichts
waren wir, sind wir, werden
wir bleiben, blühend:
die Nichts-, die
Niemandsrose.
Mit
dem Griffel seelenhell,
dem Staubfaden himmelswüst,
der Krone rot
vom Purpurwort, das wir sangen
über, o über
dem Dorn.
/////
Psalm
No one kneads us again out of earth and clay,
no one incants our dust. No one.
Blessèd art thou, No One.
In thy sight would
we bloom.
In thy
spite.
A Nothing
we were, are now, and ever
shall be, blooming:
the Nothing-, the
No-One's-Rose.
With
our pistil soul-bright,
our stamen heaven-waste,
our corona red
from the purpleword we sang
over, O over
the thorn.
Es Tev neesmu atzinusies vienā no šausmīgākajiem dzīves notikumiem.
Tā atdzeju grāmatiņa, ko Tu man uzdāvināji, iespējams, bija svarīgākā grāmata, kas man dzīvē uzdāvināta, bet es viņu vienā tveicīgā vasarā pazaudēju, laikam atstāju autobusā braucot uz Ventspils māju.