izlasīju, ka ahmatovai pēc viņas pirmā dzejoļu krājuma kāds esot teicis - jūs rakstāt tā, it kā stāvētu vīrieša priekšā, bet dzejniekam ir jāstāv dieva priekšā. tie ir precīzākie vārdi, kuros noķert "sieviešu dzejas" kritiku.
sieviešu dzeja nav ne tematika, ne tonis, ne domājamais adresāts; sieviešu dzeju atšķir dzejoļa mērķis
kurš būs tas soģis un noteiks, vai viņa patiesi ir maiga, valga utt, vai tikai grib tāda izskatīties? vai tas ir literatūras kritiķa uzdevums?
es sapratu, ko domā Tu, diemžēl daudzos gadījumos mūsu kritikā par sieviešu dzeju tiek dēvēta arī šī patiesības teikšana, jo tā ir cita patiesība vai citādi pateikta patiesība
un vai ir kāds termins vīrieša rakstītai dzejai, kuras mērķis nav patiesības teikšana?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es sapratu, ko domā Tu, diemžēl daudzos gadījumos mūsu kritikā par sieviešu dzeju tiek dēvēta arī šī patiesības teikšana, jo tā ir cita patiesība vai citādi pateikta patiesība
un vai ir kāds termins vīrieša rakstītai dzejai, kuras mērķis nav patiesības teikšana?