izlasīju, ka ahmatovai pēc viņas pirmā dzejoļu krājuma kāds esot teicis - jūs rakstāt tā, it kā stāvētu vīrieša priekšā, bet dzejniekam ir jāstāv dieva priekšā. tie ir precīzākie vārdi, kuros noķert "sieviešu dzejas" kritiku.
sieviešu dzeja nav ne tematika, ne tonis, ne domājamais adresāts; sieviešu dzeju atšķir dzejoļa mērķis
interesanti, nezinu nevienu gadījumu, kad sieviete būtu kļuvusi par vīriešu iekāres objektu tādēļ, ka šie būtu izlasījuši viņu sarakstīto dzeju, toties dzejnieki bieži vien bauda nepelnīti spēcīgu sieviešu uzmanību tikai tādēļ, ka uzrakstījuši pāris pantiņus ar atskaņām krūtis/rūtis vai mikla/bikla
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}