Matthías Johannessen

Bez viņas* (Án hennar)

Aprīlis

Mēs sēdējām pie baznīcas, ziema
aizkavējusies aiz muguras
putnu čiepsti turpat
līdzās, tu teici, vasara
šogad nāk vēlu.

Bet vasara vairs
neatnāca.



VIII

Kad mēness nāk tuvu zemei
lielāks par viņu, saule atspīd
viņa tumsā,

tad atminos tevi

tu esi tāds atspīdums
manu neizbēgamo bēdu
tumsā.

*Šos dzejoļus autors ir rakstījis, pieminēdams mirušo sievu.