Matthías Johannessen
Bez viņas* (Án hennar)
Aprīlis
Mēs sēdējām pie baznīcas, ziema aizkavējusies aiz muguras putnu čiepsti turpat līdzās, tu teici, vasara šogad nāk vēlu.
Bet vasara vairs neatnāca.
VIII
Kad mēness nāk tuvu zemei lielāks par viņu, saule atspīd viņa tumsā,
tad atminos tevi
tu esi tāds atspīdums manu neizbēgamo bēdu tumsā.
*Šos dzejoļus autors ir rakstījis, pieminēdams mirušo sievu. | |