ja ir rīts -
vajag gaiļus
un uz visiem jautājumiem par
tālumu par dzīvi un mūžību uz visiem
jautājumiem par bezgalību
un laiku - tikai precīzas
atbildes tiešas un bez
salīdzinājumiem
dzejnieka
kungs


no krājuma Putn (2008)

Mana neierašanās N. pilsētā
norisinājās paredzētajā laikā.

Tev par to paziņoja
nenosūtīta vēstule.

Tu paspēji neatskriet
taisni pirms vilciena pienākšanas.

Vilciens apstājās pie trešā perona.
Ārā izkāpa daudz ļaužu.

Manas personas klātnebūtība
virzījās pūlī uz izeju.

Vairākas sievietes steidzās
aizstāt mani
tai jūklī.

Vienai pieskrēja klāt
kāds man nepazīstams vīrietis,
bet viņa to pazina
uz vietas.

Viņi izskūpstīja
skūpstu, kurš nebij mūsu,
tikmēr bij zudis bez pēdām
koferis, kurš nebij mans.

N. pilsētas stacija
bija nolikusi
eksāmenu objektīvajā esamībā.

Kopums bij savā vietā,
detaļas pārvietojās
norādītajos virzienos.

Norisinājās pat
norunātā sastapšanās.

Tik vien, kā ārpus
mūsu līdzdalības.

Varbūtējas iespējamības
zaudētajā paradīzē.

Kaut kur citur.
Kaut kur citur.
Skan un skan ausīs.



atdzejojis Uldis Bērziņš

Mirušo vēstules

Mirušo vēstules lasām kā bezpalīdzīgi dievi,
taču - dievi, jo zinām, kam jānotiek tālāk.
Zinām, ka tāda un tāda summa atdota netiks,
ka atraitne drīz ies par sievu pie tāda un tāda.
Nabaga nelaiķi, nemākulīgie nelaiķi,
krāptie, apstulbotie, tūļīgi tālredzīgie.
Redzam žestus un grimases aiz viņu mugurām.
Dzirdam, kā stirkšķēdami plīst viņu testamenti.
Viņu gaumes trūkums, viņu Napoleons, tvaika mašīna, elektrība.
Viņu pašnāvnieciskā ārstēšanās no vidēji bīstamām kaitēm,
viņu vientiesā apokalipse - pēc svētā Jāņa
un viltusparadīze zemes virsū pēc Žana Žaka...
Klusēdami vērojam viņu bandiniekus uz šaha dēļa,
tik vien kā pārbīdītus jau trīs lauciņus tālāk.
Viss, ko viņi bij domājuši, iznāca galīgi savādāk
vai drusku savādāk, tātad pavisam citādi.
Paši neatlaidīgākie uzticīgi raugās mums acīs,
kā lai viņi zin, ka ieraudzīs tajās pilnību.

atdzejojis Uldis Bērziņš

marķīz
kamēr vietējā draudze pošas
uz zaļumballi es uzkāpšu
augšā ar šķīvīti
zupas Man
šķiet ka jums
sāp

Vaņa un lācēns Tedijs


"Bīsties debess, bīsties, draņķi,
bīsties stresa, bīsties vēža.
Bīsties ēnas tumšā stūrī,
bīsties pirst pie galda sēžot.
Bīsties AIDS un bīsties bosa,
stipri bīsties džī-em-pī.
Bīsties, bīsties, pidar baisais,
rukā, kamēr spēki sīkst.
Bīsties savas dzimtās vietas,
kur tev darbs un dzīvoklis,
bīsties lielās zemeslodes,
kurā visi šauj un piš..."
Tērgavoja tā ar Vaņu iesācēju Čikāgā
Ļaunais plīša lācēns Tedijs lielveikala plauktiņā
Tomēr nebīstieties, bērni:
viņš ir Ķīnas rotaļlieta.
Pasaule ir tikai spēle - visus čakarē un biedē.