KUR TIE GADI

Pilsēta ir krūmājs. Lielie zari ir ielas. Mazie zariņi mājas, lapas ir dzīvokļi.
Es zinu, ka blakus krūmājā dzīvo mans kursabiedrs. Es neesmu viņu saticis kur tie gadi. Bet es nezinu viņa zariņu, nezinu viņa lapu.
Kādu dienu Lielais sēņu vecis nospiedīs lielo sēņu pogu. Mūsu krūmi pārvērtīsies par sēnēm.
Nē, tas nav teikts.
Bet ziema tomēr pienāks tik un tā. Visiem krūmiem nobirs lapas.
Un tad es to iespēju viņu satikt varēšu aplūkot tīri abstraktā plāksnē.
Zari kā zari, mājas kā mājas. Un trepju telpas bez dzīvokļu durvīm. Un lifti ar nenumurētām pogām.
Un cilvēki, kurus es nepazīstu, staigā pa taisno caur plānajām sienām.

Ek, nopūta dabū spārnus un lido uz siltām zemēm.