Un mūsu pēdējā rītā bija tik gaišs.
Ka likās - spīd saule un nevis tu,
izgājām ielās,
kur pastnieki steidzas ar priecīgām vēstulēm,
bēdīgās pataupot pēcpusdienai
un naktij, kad liepas ar dzestrumu pazarēs
pareģojumu šalks.

Tavs tramvajs pagriezās,
pašķīda dzirksteles,
it kā senus salūtus atcerētos,
it kā visi riteņi reizē
sāktu mirkšķināt acis