Smagas tik smagas jau bēdas,
liels, tik liels jau gurums.
Zālē zem tumšas debess
savu dzīvību kurinām:
klusā, drosmīgā mute,
pirkstgalu spožais būriens -
deg mūsu dzīvība, deg jau
dūmiem sūriem,
deg jau ar dūmiem baltiem,
uzplēš ar saldu liesmu -
sāpi, mīlestība,
sāpi mēma:
te nav lētā glābiņa dziesmā
- - - - - - - - - - - -
kaut kas
deg zem tumšas debess
koku melnā lokā.
Garām ejot,
skopi mūs noglāsta laime
negribot iemīlētām rokām.

Olafs Stumbrs