Smagas tik smagas jau bēdas, liels, tik liels jau gurums. Zālē zem tumšas debess savu dzīvību kurinām: klusā, drosmīgā mute, pirkstgalu spožais būriens - deg mūsu dzīvība, deg jau dūmiem sūriem, deg jau ar dūmiem baltiem, uzplēš ar saldu liesmu - sāpi, mīlestība, sāpi mēma: te nav lētā glābiņa dziesmā - - - - - - - - - - - - kaut kas deg zem tumšas debess koku melnā lokā. Garām ejot, skopi mūs noglāsta laime negribot iemīlētām rokām.
Olafs Stumbrs | |