trakā lapsa trakā lapsa
kāpēc mūsu sētā nāc?
tumšā meža vientulībā
aptumšojies ir tavs prāts!

zemenes mums zodz no dobes
liec tās savā maisiņā
drēbju skapjos medī kodes
rītā mazā gaismiņā

mūsu akā samet dilles
vecmāmiņai kājā kod
paslēp tēta lasāmbrilles
un neviens tās neatrod

piezvani pa telefonu
rej un ņaudi šņāc un krāc
ko mums padarīt ar tevi
lai tev atkal mierīgs prāts?

lācis — visu zvēru valdnieks
dziļi tumšā mežā mīt
lapsu vedīsim pie viņa
mēs pēc skolas aizparīt

ķepu tai uz pieres licis
lācis burvju vārdus teiks:
“šurum burum glumā aste
rudais kūmiņ dzīvo sveiks!”

lapsa tūlīt nožāvāsies
zaļā sūnā atgulsies
citu rītu pamodusies
rātna savās gaitās ies

lasīs čiekurus un zarus
sameklēs kur sēnes aug
zupu vārīs pilnu katlu
savus bērnus ciemā sauks

Kārlis Vērdiņš