trakā lapsa trakā lapsa kāpēc mūsu sētā nāc? tumšā meža vientulībā aptumšojies ir tavs prāts!
zemenes mums zodz no dobes liec tās savā maisiņā drēbju skapjos medī kodes rītā mazā gaismiņā
mūsu akā samet dilles vecmāmiņai kājā kod paslēp tēta lasāmbrilles un neviens tās neatrod
piezvani pa telefonu rej un ņaudi šņāc un krāc ko mums padarīt ar tevi lai tev atkal mierīgs prāts?
lācis — visu zvēru valdnieks dziļi tumšā mežā mīt lapsu vedīsim pie viņa mēs pēc skolas aizparīt
ķepu tai uz pieres licis lācis burvju vārdus teiks: “šurum burum glumā aste rudais kūmiņ dzīvo sveiks!”
lapsa tūlīt nožāvāsies zaļā sūnā atgulsies citu rītu pamodusies rātna savās gaitās ies
lasīs čiekurus un zarus sameklēs kur sēnes aug zupu vārīs pilnu katlu savus bērnus ciemā sauks
Kārlis Vērdiņš |
izklausās pēc Cibas Lapsām un Kūmiņiem.