lūgšana zīlītes barojot

mīļās pārdaugavas zīlītes
smalkās nesālītā speķa konsultantes
atmaksājiet reiz ar labu man
kad es būšu veca skumja tante

kad pie loga sēžot glūnēšu
cauri acenēm un blāvai stikla rūtij
tā kā tagad rudais runcis glūn
ķepas savilcis zem pūkainajām krūtīm

viņam gribas cauri stiklam tikt
dārzā kur jau sniegs sāk lēni krāties
zīlītēm un visai pasaulei
likt ar sevi rēķināties

saviem bērniem stāstiet zīlītes
lai tie zin ka es uz viņiem ceru
lai ar asiem knābjiem logā sit
ja es pārāk ilgi neatveru

rudais runcis tad jau projām būs
sēdē tante vientuļa un veca
stiklā caurums mazs
un pasaule -
viena zīlīte uz tantes pleca

(C) Inese Zandere