lūgšana zīlītes barojot
mīļās pārdaugavas zīlītes smalkās nesālītā speķa konsultantes atmaksājiet reiz ar labu man kad es būšu veca skumja tante
kad pie loga sēžot glūnēšu cauri acenēm un blāvai stikla rūtij tā kā tagad rudais runcis glūn ķepas savilcis zem pūkainajām krūtīm
viņam gribas cauri stiklam tikt dārzā kur jau sniegs sāk lēni krāties zīlītēm un visai pasaulei likt ar sevi rēķināties
saviem bērniem stāstiet zīlītes lai tie zin ka es uz viņiem ceru lai ar asiem knābjiem logā sit ja es pārāk ilgi neatveru
rudais runcis tad jau projām būs sēdē tante vientuļa un veca stiklā caurums mazs un pasaule - viena zīlīte uz tantes pleca
(C) Inese Zandere |